Kā risināt pārrobežu nodokļu strīdus, ja divas valstis pretendē uz tiesībām aplikt vienu ienākumu ar nodokli?

Nesen publicētie Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokāta secinājumi pievērš uzmanību jautājumam par Direktīvas (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (turpmāk – SIM direktīva) piemērošanu.

Lai gan SIM direktīva ir spēkā jau astoņus gadus, EST pirmo reizi ir jāvērtē jautājumi par tās piemērošanu. Būtiski, ka prejudiciālos jautājumus EST ir uzdevusi tieši Latvijas Administratīvā tiesa.

Pirms konkrētā strīda apstākļu aplūkošanas ir lietderīgi skaidrot SIM direktīvā paredzētos nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismus un to piemērošanas nosacījumus.

Šajā rakstā aplūkojam pārrobežu nodokļu strīdu risināšanas iespējas situācijās, kad divas valstis pretendē uz tiesībām aplikt ar nodokli vienu un to pašu ienākumu, īpašu uzmanību pievēršot dividenžu un kapitāla pieauguma aplikšanas jautājumiem.

SIM direktīvas mērķis – nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana

SIM direktīva attiecas uz nodokļu maksātājiem, kuriem piemēro ienākuma un kapitāla nodokļus. Tās mērķis ir novērst nodokļu dubulto uzlikšanu un dubulto neuzlikšanu.

Nodokļu dubultā uzlikšana var rasties situācijās, kad divas vai vairākas valstis, īstenojot savas nodokļu uzlikšanas tiesības, pretendē uz iespēju aplikt ar nodokli vienu un to pašu ienākumu vai kapitālu.

Piemēram, viena valsts var piemērot nodokli, pamatojoties uz personas nodokļu rezidenci, savukārt otra – uz ienākuma gūšanas vietu.

Lai novērstu šādas situācijas, valstis slēdz starptautiskās nodokļu konvencijas, kurās tiek sadalītas nodokļu uzlikšanas tiesības. Tomēr praksē var rasties domstarpības par šo konvenciju interpretāciju un piemērošanu.

Šādu pārrobežu nodokļu strīdu risināšanai Eiropas Savienībā ir pieņemta SIM direktīva, kas paredz īpašu strīdu izšķiršanas procedūru.

Pārrobežu nodokļu strīdu izšķiršanas posmi

Ja fiziska vai juridiska persona uzskata, ka divu vai vairāku dalībvalstu rīcības rezultātā tās ienākumi vai kapitāls tiek vai var tikt aplikti ar nodokļiem pretēji nodokļu konvencijas noteikumiem, tai ir iespēja izmantot SIM direktīvā paredzēto strīdu izšķiršanas mehānismu.

Šo procedūru var uzsākt neatkarīgi no tā, vai persona ir izmantojusi visus Latvijā pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Proti, pirms procedūras uzsākšanas nav obligāti jāiziet visi lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas posmi administratīvajā procesā un tiesā.

Lai uzsāktu strīda izšķiršanas procedūru, personai trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par darbību, kuras rezultātā radies strīds, piemēram, VID lēmuma, jāiesniedz sūdzība attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

SIM direktīvā paredzētā strīda izšķiršana ietver vairākus secīgus posmus.

1. Savstarpējās vienošanās procedūra (MAP)

Pirmajā posmā iesaistīto dalībvalstu nodokļu administrācijas cenšas panākt savstarpēju vienošanos par strīda atrisināšanu.

Vienošanās jāpanāk divu gadu laikā, paredzot iespēju šo termiņu pagarināt vēl par vienu gadu.

2. Padomdevējas komisijas izveidošana

Ja savstarpējās vienošanās procedūras ietvaros valstīm neizdodas panākt vienošanos, nodokļu maksātājs var pieprasīt padomdevējas komisijas izveidošanu.

Komisijas sastāvā ietilpst dalībvalstu pārstāvji un neatkarīgas personas. Parasti komisija sniedz atzinumu sešu mēnešu laikā.

3. Galīgā lēmuma pieņemšana

Pamatojoties uz padomdevējas komisijas atzinumu, iesaistītās dalībvalstis pieņem galīgo lēmumu par strīda atrisināšanu.

Ja dalībvalstis nespēj vienoties, komisijas atzinums kļūst saistošs.

Pirmais EST izskatāmais strīds par SIM direktīvas piemērošanu

Latvijā izskatītais strīds ir pirmais gadījums, kurā EST jāvērtē SIM direktīvas piemērošana. Tas ilustrē, kā domstarpības par ienākuma aplikšanu ar nodokli var rasties arī tad, ja starp valstīm ir noslēgta nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas konvencija.

Konkrētajā lietā Nīderlandes uzņēmums pārdeva tam piederošās 13 Latvijas uzņēmumu kapitāldaļas citai Latvijas komercsabiedrībai.

Tā kā 12 uzņēmumu aktīvu vērtību vairāk nekā 50 % apmērā veidoja Latvijā esoši nekustamie īpašumi, Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzskatīja, ka ienākums no kapitāldaļu pārdošanas ir apliekams ar nodokli Latvijā.

Savukārt Nīderlandes nodokļu administrācija uzskatīja, ka tiesības aplikt attiecīgo ienākumu ar nodokli ir Nīderlandei.

Ienākums no kapitāldaļu pārdošanas tika iekļauts Nīderlandes uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzņēmumu ienākuma nodokļa vajadzībām, tomēr saskaņā ar Nīderlandes tiesību aktiem šis ienākums bija atbrīvots no nodokļa.

Abu valstu nodokļu administrācijas nespēja panākt savstarpēju vienošanos.

Vienlaikus Latvijas VID atteicās izveidot padomdevējas komisiju, pamatojoties uz to, ka faktiska nodokļu dubultā uzlikšana nebija notikusi, jo Nīderlandē attiecīgais ienākums saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem bija atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa.

Šajā situācijā radās divi būtiski tiesību jautājumi:

  1. Vai SIM direktīvas izpratnē nodokļu dubultā uzlikšana pastāv arī tad, ja divas dalībvalstis pretendē uz tiesībām aplikt vienu un to pašu ienākumu ar nodokli, bet vienā no tām attiecīgais ienākums faktiski ir atbrīvots no nodokļa?
  2. Vai dalībvalsts drīkst atteikt padomdevējas komisijas izveidošanu, ja savstarpējās vienošanās procedūrā dalībvalstīm nav izdevies atrisināt domstarpības par nodokļu konvencijas piemērošanu?
Ģenerāladvokāta secinājumi

Ģenerāladvokāts secināja, ka SIM direktīvā ietvertais jēdziens “nodokļu dubultā uzlikšana” neattiecas uz situāciju, kurā vienam un tam pašam ienākumam ir piemērojams divu dalībvalstu nodokļu regulējums, taču vienā no šīm valstīm attiecīgais ienākums ir atbrīvots no nodokļa.

Līdz ar to šādā situācijā dalībvalsts var atteikt padomdevējas komisijas izveidošanu.

SIM direktīvas piemērošanas ierobežojumi un Tax Omnibus priekšlikums

Ģenerāladvokāta secinājumi izgaismo iespējamu SIM direktīvas regulējuma nepilnību.

Lai gan nodokļu maksātājam ir iespēja uzsākt savstarpējās vienošanās procedūru (MAP), tam ne vienmēr ir tiesības pieprasīt padomdevējas komisijas izveidošanu, ja iesaistītajām dalībvalstīm nav izdevies panākt vienošanos.

Proti, ja viena dalībvalsts apliek ienākumu ar nodokli, iespējams, pārkāpjot nodokļu konvencijas noteikumus, bet otrā dalībvalstī šis ienākums ir atbrīvots no nodokļa, faktiska nodokļu dubultā uzlikšana neveidojas.

Šādā gadījumā dalībvalsts var atteikt padomdevējas komisijas izveidošanu, pat ja domstarpības par nodokļu konvencijas piemērošanu nav atrisinātas. Šis ierobežojums var būt īpaši nozīmīgs strīdos par dividenžu un kapitāla pieauguma aplikšanu ar nodokli.

Ja attiecīgā nodokļu konvencija neparedz arbitrāžas iespēju, nodokļu maksātājam var nākties aizstāvēt savas tiesības tās valsts tiesā, kura piemērojusi nodokli.

Būtiski, ka arī Eiropas Komisijas 2026. gada Tax Omnibus priekšlikums šo jautājumu nerisina, jo tajā nav paredzēti SIM direktīvas grozījumi, kas novērstu dalībvalstu iespēju ierobežot piekļuvi padomdevējas komisijas procedūrai. Tādējādi nodokļu konvencijas interpretācijas strīds var palikt neatrisināts arī pēc neveiksmīgas savstarpējās vienošanās procedūras.

Tādēļ, izvēloties piemērotāko pārrobežu nodokļu strīda risināšanas veidu – tiesvedību, savstarpējās vienošanās procedūru, padomdevējas komisijas procedūru vai citu risinājumu –, ir būtiski izvērtēt katra mehānisma pieejamību, iespējamos riskus un ekonomisko izdevīgumu.

Īpaša uzmanība pievēršama situācijām, kurās dalībvalstis nav vienisprātis par nodokļu uzlikšanas tiesībām, bet faktiska nodokļu dubultā uzlikšana nav notikusi.

Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums

ALISA LEŠKOVIČA

PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE

Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.

Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.