Kad drīkst atskaitīt PVN priekšnodokli, ja rēķins saņemts vēlāk?

Eiropas Savienības tiesu praksē aktualizējies būtisks jautājums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu – vai uzņēmumam ir obligāti jāsaņem PVN rēķins tajā pašā taksācijas periodā, kurā veikts attiecīgais darījums?

Diskusijas pamatā ir Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2026. gada februārī pieņemtais spriedums lietā T-689/24.

Vai priekšnodokli var atskaitīt pirms rēķina saņemšanas?

Lietā tika vērtēts, vai uzņēmums, kas ir PVN maksātājs, drīkst atskaitīt priekšnodokli par taksācijas periodu, kurā veikts darījums, ja attiecīgais PVN rēķins saņemts tikai nākamajā taksācijas periodā, taču vēl pirms deklarācijas iesniegšanas par iepriekšējo periodu.

Tiesa atzina, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību izmantošanu nevar liegt tikai tādēļ, ka rēķins saņemts nākamajā taksācijas periodā, ja darījuma veikšanas periodā jau bija izpildīti priekšnodokļa atskaitīšanas materiālie nosacījumi.

Vienlaikus tas nenozīmē, ka PVN rēķins vairs nebūtu nepieciešams. Tiesas pieeja paredz, ka rēķina saņemšana ir formāls nosacījums, kura izpildei ne vienmēr jāsakrīt ar taksācijas periodu, kurā rodas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Piemēram, ja pakalpojums sniegts janvārī, bet PVN rēķins saņemts februāra sākumā, vēl pirms janvāra PVN deklarācijas iesniegšanas, šāda pieeja ļautu priekšnodokli attiecināt uz janvāri.

Atšķirīgs skatījums uz rēķina nozīmi

Minētais spriedums ir nodots pārskatīšanai, un ģenerāladvokāte ir paudusi atšķirīgu nostāju par priekšnodokļa atskaitīšanas perioda noteikšanu.

Ģenerāladvokāte norāda, ka jānošķir trīs būtiski brīži:

1. Brīdis, kad rodas tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu.
2. Brīdis, kad nodokļa maksātājs veic nepieciešamās darbības šo tiesību izmantošanai.
3. Taksācijas periods, kurā priekšnodoklis faktiski tiek atskaitīts.

Lai gan šie brīži bieži sakrīt, tas ne vienmēr notiek.

Ģenerāladvokātes ieskatā priekšnodoklis ir atskaitāms tajā taksācijas periodā, kurā pirmo reizi vienlaikus ir izpildīti divi nosacījumi:

1. Prece ir piegādāta vai pakalpojums ir sniegts.
2. Nodokļa maksātāja rīcībā ir attiecīgais PVN rēķins.

Atbilstoši šādai pieejai, ja darījums veikts janvārī, bet rēķins saņemts februārī, priekšnodoklis principā būtu atskaitāms februārī, pat ja janvāra PVN deklarācija rēķina saņemšanas brīdī vēl nav iesniegta.

Pamatojot savu nostāju, ģenerāladvokāte atsaucas uz līdzšinējo Tiesas judikatūru un uzsver, ka PVN rēķina nozīme nav tikai formāla. Tas ļauj nodokļu administrācijai pārbaudīt darījuma esamību, PVN summu un priekšnodokļa atskaitīšanas pamatotību.

Turklāt skaidrs princips, ka priekšnodoklis atskaitāms periodā, kurā saņemts rēķins, veicina juridisko noteiktību un samazina nepieciešamību vēlāk precizēt iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijas.

Ko par novēloti saņemtiem rēķiniem liecina cita nesena lieta?

Šajā kontekstā būtisks ir arī nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-521/24.

Lietā uzņēmums bija veicis preču iegādes Eiropas Savienības iekšienē laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, taču attiecīgos rēķinus saņēma tikai 2021. gadā.

Strīds bija par to, vai uzņēmums drīkst izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības vēlākā taksācijas periodā, kad rēķini faktiski nonāca tā rīcībā. Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka tas nav pieļaujams, jo bija beidzies trīs gadu termiņš deklarāciju precizēšanai un līdz ar to arī priekšnodokļa atskaitīšanai vai koriģēšanai.

Tiesa uzsvēra, ka nodokļa maksātājs nedrīkst zaudēt priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības tikai tādēļ, ka rēķins saņemts novēloti, ja pēc rēķina saņemšanas šīs tiesības tiek izmantotas piemērojamajā termiņā un nav konstatēta krāpšana vai ļaunprātīga rīcība.

Tādējādi Tiesa piešķīra būtisku nozīmi brīdim, kad PVN rēķins faktiski nonāca nodokļa maksātāja rīcībā un radās iespēja izmantot priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Kā uzņēmumiem rīkoties pašlaik?

Kamēr jautājums par PVN rēķina saņemšanas brīža nozīmi priekšnodokļa atskaitīšanā vēl tiek vērtēts, ieteicams ievērot piesardzīgu pieeju. Proti, priekšnodokli attiecināt uz taksācijas periodu, kurā ir izpildīti abi nosacījumi – darījums ir noticis un uzņēmuma rīcībā ir PVN rēķins.

Turpmākā tiesu prakse būs nozīmīga, lai precizētu šo nosacījumu piemērošanu un nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību uzņēmumiem.