Likumdošanas apskats 01.06.–04.06.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
– Senāts skaidro, kā aprēķināms termiņš akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanai
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– 2. lasījumā pieņemti “Grozījumi Būvniecības likumā”
– Seminārs “Būvekspertīzes nākotne: mākslīgais intelekts, izaicinājumi un attīstības virzieni”
ENERĢĒTIKA
– Grozījumi elektroenerģijas sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodikā
– KEM aicina sniegt viedokli par VES ekspluatācijas noteikumu projektu
– “Sadales tīkls” piedāvā jaunu tarifu plānu elektrifikācijas veicināšanai
– Būtiski pieauguši elektroenerģijas apjomi saules elektrostacijās
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– SPRK izsludina atkārtotu publisko konsultāciju par 3600 MHz radiofrekvenču lietošanas tiesību pārkārtošanu
– Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā
IMIGRĀCIJA
NODOKĻI
– Aktualizēts metodiskais materiāls “Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem”
– Aktualizēts metodiskais materiāls “Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana publisku personu un privātpersonu, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, darījumiem”
– Aktualizēts metodiskais materiāls “Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu”
– Publicēts metodiskais materiāls “Par reģistrācijas iesniegumu VID PVN maksātāju reģistrā aizpildīšanu”
MUITA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Grozījumi Civilprocesa likumā parādu piedziņas lietām
– Ar grozījumiem Krimināllikumā pastiprinās atbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos un ar grozījumiem likumā “Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” noteiks, kad šis nodarījums izdarīts lielā apmērā
– Senāts saskata nepilnības pierādījumu vērtēšanā lietā par nelikumīgu Amerikas pumas iegādi un turēšanu
– Spriedums par īpašuma tiesību atzīšanu pašvaldībai uz izpirkuma pamata
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Tiesu prakse
Senāts skaidro, kā aprēķināms termiņš akcionāru sapulces lēmuma apstrīdēšanai (Lietas Nr. SKC-73/2026)
Lēmums pieņemts 27.05.2026.
Senāts izskatīja blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt prasības pieteikumu civillietā par akcionāru sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem un ziņu sniegšanu akcionāram. Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis, atsakot pieņemt prasības pieteikumu, bija atzinis, ka ir nokavēts Komerclikumā paredzētais termiņš prasības celšanai par akcionāru sapulces lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Tā kā sapulce notikusi 31. jūlijā, materiāltiesiskais prekluzīvais trīs mēnešu termiņš esot beidzies 30.oktobrī, taču prasības pieteikums tiesā iesniegts 31.oktobrī.
Senāta ieskatā no tiesību normām izrietošie gados, mēnešos, nedēļās un dienās skaitāmie materiāltiesiskie termiņi aprēķināmi pilnās dienās, un tie sākas ar nākamo dienu pēc notikuma, no kura termiņš jāskaita. Izskatāmajā lietā trīs mēnešu materiāltiesiskā prekluzīvā termiņa tecējums ir sācies 1. augustā jeb nākamajā dienā pēc akcionāru sapulces. Savukārt termiņa pēdējā diena ir 31. oktobris, kas ir termiņa tecējumu izraisījušā notikuma, proti, akcionāru sapulces norises, dienai atbilstošais datums pēc trīs mēnešiem.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
2. lasījumā pieņemti “Grozījumi Būvniecības likumā” (Likumprojekta Nr. 1301/Lp14)
Pieņemti 2. lasījumā 28.05.2026.
Likumā paredzētie grozījumi noteiks, ka ļautu uzsākt būvdarbus vienā posmā, kamēr vēl notiktu nākamo posmu detalizācija. kopīpašnieka piekrišana nav nepieciešama, ja dzīvojamā māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos un būvniecības iecere paredz būvdarbus atsevišķā lietošanā esošā telpu grupā, ciktāl šie būvdarbi neskar citas kopīpašumā esošās būves daļas. Būvniecības ierosinātājs var prasīt būves ekspluatācijai nepieciešamo ārējo un iekšējo inženiertīklu ierīkošanu, atjaunošanu vai pārbūvi paredzēt kā nosacījumus būves pieņemšanai ekspluatācijā, nepārbaudot projektēšanas nosacījumu izpildes ietvaros. Jaunas būves būvniecību, būves novietošanu vai pārbūvi var veikt pa posmiem, ja būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja, šos būvdarbu posmus nosakot un pamatojot būvprojektā. Būvdarbu posmu var uzsākt, ja attiecīgajam posmam ir izstrādāts būvprojekts tehniskā projekta detalizācijas līmenī, veikta atzīme par projektēšanas izpildi attiecībā uz šo posmu, kā arī izpildīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi.
Nozares ziņas
Seminārs “Būvekspertīzes nākotne: mākslīgais intelekts, izaicinājumi un attīstības virzieni” (lasīt šeit)
Seminārs notiks 18.06.2026. Latvijas Universitātes Dabas mājā.
Seminārā tiks apskatīti aktuāli mākslīgā intelekta risinājumi, praktiski piemēri un nākotnes attīstības virzieni būvniecības un projektēšanas nozarē.
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Grozījumi elektroenerģijas sadales sistēmas tarifu aprēķināšanas metodikā (Grozījumi)
Stājās spēkā 03.06.2026.
Jaunie grozījumi pilnveido kārtību, kādā sadales sistēmas operators sagatavo un iesniedz tarifu projektus izvērtēšanai SPRK. Metodikā precizēta arī elektroenerģijas bilances aprēķināšanas kārtība, ņemot vērā pieaugošo elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu skaitu sadales sistēmā. Vienlaikus metodika papildināta ar nosacījumiem par ārpakalpojumu izmaksu vērtēšanu un komunikācijas izmaksu iekļaušanu tarifu projektā. Grozījumi paredz arī lielāku elastību tarifu struktūras pārskatīšanā gadījumos, kad būtiski mainās elektroenerģijas patēriņa vai saražotās elektroenerģijas apjomi. Tāpat precizēta regulatīvā rēķina atlikuma izmantošanas kārtība, lai mazinātu strauju tarifu svārstību risku nākamajos regulatīvajos periodos un nodrošinātu stabilāku tarifu attīstību ilgtermiņā.
Normatīvo aktu projekti
KEM aicina sniegt viedokli par VES ekspluatācijas noteikumu projektu (Noteikumu projekts)
Gaida viedokļus līdz 01.07.2026.
Noteikumu projekts ir saistīts ar Saeimā iesniegtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot gan vēja elektrostaciju ekspluatācijas, gan demontāžas noteikumus. Lai nodrošinātu savlaicīgu un atklātu dialogu par plānoto regulējumu, KEM ir uzsākusi konsultācijas ar iedzīvotājiem un nozares pārstāvjiem par noteikumu projekta saturu, vēl pirms normatīvā regulējuma oficiālās izstrādes procesa uzsākšanas, jo likumā paredzētais deleģējums vēl nav pieņemts Saeimā. Pēc Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumu stāšanās spēkā, nākamā noteikumu projekta saskaņošanas kārta norisināsies Tiesību aktu portālā (TAP), nodrošinot oficiālu sabiedrisko apspriešanu un starpinstitūciju saskaņošanu.
Nozares ziņas
“Sadales tīkls” piedāvā jaunu tarifu plānu elektrifikācijas veicināšanai (publiska konsultācija)
Līdz 30.06.2026. norisinās publiska konsultācija
AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu tarifu plānu “Jaudīgais”, kas būs piemērots klientiem ar lielu elektrības patēriņu, tādējādi veicinot elektrifikācijas procesu Latvijā.
“Jaudīgais” tarifu plāns paredz salīdzinoši lielāku fiksēto jeb jaudas uzturēšanas maksas daļu nekā “Pamata” plāns, un mazāku – mainīgo. Tādējādi šis tarifs būs izdevīgs klientiem – gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām – ar esošajai pieslēguma jaudai salīdzinoši lielu patēriņu.Vienlaikus “Sadales tīkls” vienkāršos tarifu struktūru, atsakoties no kopņu tarifu plāniem (specifisks tarifs, kas tiek piemērots apmēram 1 % klientu pieslēgumu).
Pēc publiskās konsultācijas noslēgšanās jaunais tarifu struktūras projekts tiks iesniegts izskatīšanai un apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK).
Būtiski pieauguši elektroenerģijas apjomi saules elektrostacijās (SPRK Elektroenerģijas tirgus)
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) publiskojusi 2026. gada 1. ceturkšņa elektroenerģijas tirgus datus, kas atklāj aktuālo situāciju gan ražošanas, gan patēriņa, gan cenu dinamikā Baltijas valstīs. Apskatā analizēti galvenie tirgus rādītāji, akcentējot ražošanas un importa/eksporta bilanci, kā arī patēriņa pārmaiņas un cenu izmaiņas tirgū.
Latvijā pieauga ražošanas apjomi koģenerācijas stacijās (+32%) un saules elektrostacijās (+166%). Savukārt samazinājās hidroelektrostaciju (-7%) un vēja elektrostaciju ražošanas apjoms (-23%).
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
SPRK izsludina atkārtotu publisko konsultāciju par 3600 MHz radiofrekvenču lietošanas tiesību pārkārtošanu (konsultāciju dokuments)
Priekšlikumus var sniegt līdz 12.06.2026.
Atkārtotā konsultācija tiek organizēta, ņemot vērā Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā “Elektronisko sakaru nozares attīstības plāna 2021.–2027. gadam starpposma ietekmes izvērtējums” norādīto nepieciešamību risināt spektra fragmentācijas problēmu 3600 GHz diapazonā. Dokumenta mērķis ir panākt visu ieinteresēto pušu, tostarp elektronisko sakaru nozares politikas veidotāju, konceptuālu vienošanos un atbalstu Regulatora izstrādātajai ceļa kartei, kas ietver minētā diapazona pārkārtošanas posmus, aptuvenos veicamo darbību izpildes termiņus, institucionālo atbildību, kā arī nepieciešamos tehniskos un normatīvos pasākumus.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Projekta ID: 25-TA-1352)
Pieņemts MK sēdē 02.06.2026.
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu Direktīvas (ES) 2024/1799 par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai, prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar jauniem terminiem “remontētājs”, “remontējamības prasības”, “remonts”, “remonta platforma”, “pilnvarotais pārstāvis”, “izplatītājs”, “importētājs” un ”pārjaunošana”. Papildus noteiktas jaunas prasības attiecībā uz preču remontu, komercgarantiju attiecībā uz ilgizturību, kā arī tiek noteiktas prasības Eiropas remonta informācijas veidlapai un Eiropas tiešsaistes platformai remontam.
IMIGRĀCIJA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Pilsonības likumā tiks nodrošināta Latvijas pilsonības saglabāšana personām, kuras objektīvu iemeslu dēļ noteiktajā termiņā nevar pabeigt atteikšanos no citas valsts pilsonības (Likumprojekta Nr. 1401/Lp14)
Iesniegts Saeimā 04.06.2026.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesiski skaidru un samērīgu regulējumu gadījumos, kad persona ir uzsākusi un veic nepieciešamās darbības, lai atteiktos no citas valsts pilsonības, taču objektīvu, no pašas personas neatkarīgu iemeslu dēļ šo procesu nav iespējams pabeigt Pilsonības likumā noteiktajā termiņā. Likumprojekts paredz papildināt Pilsonības likuma 9. pantu, kas regulē gadījumus, kad Latvijas pilsonība saglabājas, nosakot papildu gadījumu, kad Latvijas pilsonība saglabājas personai, kura vēlas to saglabāt un ir iesniegusi apliecinājumu par atteikšanos no citas valsts pilsonības. Vienlaikus Pilsonības likums tiek papildināts ar īpašu procesuālo kārtību, kas paredz personas pienākumu iesniegt dokumentus par atteikšanās procesa uzsākšanu un regulāri (reizi gadā) informēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par tā virzību.
NODOKĻI
Nozares ziņas
Aktualizēts metodiskais materiāls “Par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pakalpojumiem” (Metodiskie norādījumi)
Publicēts: 29.05.2026.
Papildināta metodiskā materiāla 1. nodaļa ar jaunu 1.5. apakšnodaļu “Īpašā (atvieglotā) PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmumiem”. Materiāls papildināts atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā ar ko ieviesa atvieglotu reģistrācijas kārtība PVN maksātāju reģistrā mazajiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem.
Aktualizēts metodiskais materiāls “Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana publisku personu un privātpersonu, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, darījumiem” (Metodiskie norādījumi)
Publicēts: 29.05.2026.
Metodiskais materiāls aktualizēts saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā ar ko ieviesa atvieglotu reģistrācijas kārtību PVN maksātāju reģistrā mazajiem komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem. Ņemot vērā, ka publiskās personas (kā juridiskas personas), kā arī privātpersonas, kas pilda deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, noteiktos gadījumos var tikt uzskatītas par nodokļa maksātājiem, šā regulējuma skaidrošanai ir metodiskajā materiālā izveidota jauna nodaļa “Īpašā PVN reģistrācijas kārtība”. .
Aktualizēts metodiskais materiāls “Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu” (Metodiskie norādījumi)
Publicēts: 29.05.2026.
Metodiskais materiāls aktualizēts, svītrojot 9.1. apakšnodaļu “Īpašā nodokļa režīma deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas kārtība”, kas attiecās uz pakalpojumiem, kuri sniegti līdz 2021. gada 30. jūnijam. Līdz ar to precizēta nodaļu numerācija, piešķirot 9.1. numuru nākamajai apakšnodaļai par īpašā nodokļa režīma deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtību darījumiem, kas veikti no 2021. gada 1. jūlija. Tāpat precizēta 1. pielikuma 1.6., 1.11., 2.6. un 2.10. apakšpunktu redakcija.
Publicēts metodiskais materiāls “Par reģistrācijas iesniegumu VID PVN maksātāju reģistrā aizpildīšanu”(Metodiskais materiāls)
Publicēts: 02.06.2026
Metodiskais materiāls sniedz norādes par kārtību, kādā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpilda un iesniedz iesniegumus reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā reģistrācijas kārtībā un īpašajā reģistrācijas kārtībā saskaņā ar PVN likuma 139.2 pantu.
MUITA
Nozares ziņas
Jauna ES regula nosaka muitas nodokļu apturēšanu un tarifa kvotas mēslošanas līdzekļu importam (VID: Jaunumi)
Publicēts: 01.06.2026.
2026. gada 29. maijā publicēta Padomes Regula (ES) 2026/1181 (2026. gada 22. maijs) (Regula), kas paredz no 2026. gada 30. maija līdz 2027. gada 31. maijam konkrētiem mēslošanas līdzekļiem apturēt kopējā muitas tarifa nodokļus un atver autonomās tarifa kvotas noteiktam importa apjomam. Regulā vienlaikus noteikts, ka šie atvieglojumi nav piemērojami precēm ar izcelsmi Krievijas Federācija vai Baltkrievijas Republika, kā arī precēm, kas tiek tieši vai netieši eksportētas no šīm valstīm.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvie akti
Grozījumi Civilprocesa likumā parādu piedziņas lietām (Grozījumi)
Stājas spēkā 01.07.2026.
Grozījumi Civilprocesa likumā paredz ieviest vienkāršoto parādu piedziņas lietu automatizētu izskatīšanu, ļaujot tiesneša lēmumu par saistību piespiedu izpildi pieņemt elektroniskā veidā, izmantojot automatizētu datu apstrādi tiešsaistes sistēmā.
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Krimināllikumā pastiprinās atbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos (Likumprojekta Nr. 1192/Lp14) un ar grozījumiem likumā “Par krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Likumprojekta Nr. 1193/Lp14) noteiks, kad šis nodarījums izdarīts lielā apmērā
Pieņemts 2. Lasījumā 04.06.2026. Nodots priekšlikumu sniegšanai līdz 09.06.2026.
Par aizliegtu vienošanos iepirkumos pašlaik juridisku personu var saukt pie administratīvas atbildības, savukārt fizisku persona, kas ir aizliegtā vienošanās procesā iesaistīta dalībniece, šobrīd netiek sodīta ne administratīvā procesa ietvaros, ne krimināltiesiski. Ar grozījumiem Krimināllikumā paredzēs kriminālatbildību fiziskām personām, kuras ir iesaistītas aizliegtās vienošanās procesā un, rīkojoties juridiskas personas interesēs, ir veikušas darbības, lai panāktu aizliegtas vienošanās iepirkumu procedūrā. Savukārt ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” noteiks, ka atbildība par šī nodarījuma izdarīšanu lielā apmērā iestāsies, ja līgumcena aizliegtās vienošanās iepirkumā (ietverti visi nodokļi, izņemot PVN), nav bijusi mazāka par 100 000 eiro.
Tiesu prakse
Senāts saskata nepilnības pierādījumu vērtēšanā lietā par nelikumīgu Amerikas pumas iegādi un turēšanu (Lietas Nr. SKK-15/2026)
Lēmums pieņemts 02.06.2026.
Lietā apsūdzētas divas personas. No apsūdzības izriet, ka apsūdzētie Čehijas Republikā iegādājās apdraudētu plēsēju kārtas savvaļas dzīvnieku – Amerikas pumu. Pēc pumas transportēšanas uz Latviju tā vispirms tika nodota viena apsūdzētā valdījumā, bet neilgi pēc tam nogādāta otra apsūdzētā dzīvesvietā, kurš turpmāk to vairākus mēnešus turēja dzīvnieku labturības un drošības prasībām neatbilstošos apstākļos nereģistrētā turēšanas vietā. Rīgas rajona tiesa bija atzinusi apsūdzētos par nevainīgiem un attaisnojusi, bet Rīgas apgabaltiesa – par vainīgiem, sodot katru no viņiem ar 3500 euro naudas sodu un piedzenot izdevumus par pumas kā lietiskā pierādījuma uzglabāšanu, kas gandrīz piecas reizes pārsniedza naudas soda apjomu.
Senāts atzina, ka apelācijas instances tiesa pamatoti konstatējusi, ka apsūdzētie objektīvi ir pārkāpuši Dzīvnieku aizsardzības likumā noteikto aizliegumu, taču nav pilnvērtīgi noskaidrojusi, vai viņi šo aizliegumu pārkāpuši apzināti (tīši). Senāts norāda, ka apelācijas instances tiesa nebija izvērtējusi apsūdzētā aizstāvības pozīciju, ka puma tika reģistrēta tādā pašā kārtībā, kā viens no apsūdzētajiem iepriekš reģistrējis citus savvaļas dzīvniekus. Tāpat tiesa nebija izvērtējusi aizstāvības iesniegtos pierādījumus, ka Dabas aizsardzības pārvalde citā pumas reģistrācijas gadījumā, iespējams, pieļāvusi tādu pašu reģistrācijas kārtību, kādu bija ievērojuši apsūdzētie. Izskatot lietu atkārtoti, tiesai būs jāpārbauda katra apsūdzētā nodoms dzīvnieka iegādes procesa laikā, tostarp ņemot vērā konkrētā dzīvnieka bīstamību, kā arī atkārtoti jāvērtē aizstāvības iesniegto pierādījumu pieļaujamība.
Spriedums par īpašuma tiesību atzīšanu pašvaldībai uz izpirkuma pamata (Lietas Nr. SKC-435/2026)
Lēmums pieņemts 28.05.2026.
Pašvaldība bija atzinusi nekustamo īpašumu par nepieciešamu pašvaldības likumā noteikto funkciju īstenošanai – sporta būvju attīstībai. Pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas nekustamā īpašuma kopīpašnieki bija sev piederošās domājamās daļas atsevišķos darījumos pārdevuši atbildētājai, nepiedāvājot pašvaldībai izlietot pirmpirkuma tiesību. Pašvaldība cēla prasību tiesā pret atbildētāju, lai panāktu izpirkuma tiesības īstenošanu uz iegūto nekustamo īpašumu. Vidzemes rajona tiesa un Vidzemes apgabaltiesa prasību noraidīja, atzīstot, ka attiecīgajos darījumos atsavināts nevis nekustamais īpašums, bet tikai tā domājamās daļas, un ka šādā gadījumā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības nav pašvaldībai, bet pārējiem kopīpašniekiem.
Senāts atzina, ka lietā nav konstatējamas kopīpašnieku intereses uz pirmpirkuma tiesību izmantošanu, kam būtu dodama priekšroka pret pašvaldības interesēm. Pirmajā darījumā otrs kopīpašnieks nav izmantojis savas tiesības pretendēt uz pirmā kopīpašnieka domājamo daļu, savukārt otrā darījuma noslēgšanas laikā bijušajam pirmajam kopīpašniekam tādas vairs nav bijušas. Tādēļ pašvaldība ir bijusi tiesīga izlietot pirmpirkuma tiesību, bet, tā kā izskatāmajā lietā tas vairs nav bijis iespējams, tai pēc analoģijas atzīstama izpirkuma tiesība.
Senāts atzina, ka saskaņā ar darījuma laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu atbildētājai bijis pienākums pārliecināties par pirmpirkuma tiesību piedāvāšanu, taču tā nav to izdarījusi. Tiesa precizēja prasījuma formulējumu un atzina pašvaldības īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu uz izpirkuma tiesību pamata.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.