Likumdošanas apskats 10.04.–16.04.2026
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Grozījumi būvnormatīvā precizē, kuri būves elementi iekļaujami apbūves laukumā
– Grozījumi ēku energoefektivitātes noteikumos ievieš ES direktīvas prasības
ENERĢĒTIKA
– Transporta enerģijas kvalitātes prasības un kārtība, kādā tiek nodrošināta atbilstība kvalitātes prasībām un transporta enerģijas tirgus uzraudzība
– Prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, sastāvu, transporta enerģijas salīdzināmajām cenām un to aprēķināšanu
– Tiks ieviests degvielas tirgotāju solidaritātes maksājums
– Atjaunojamās enerģijas tiesiskais regulējums ES pēc 2030. gada
– SPRK rīko viedokļu saskaņošanas sanāksmi par grozījumiem dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikā
– Martā Latvijā saražots par 15% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts
DARBA TIESĪBAS
– Darba devēja tiesības izdot uzteikumu, cita uzteikuma termiņa laikā
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā
– Vēlas pilnveidot aizsargjoslu noteikšanas un izmantošanas regulējumu
– Procesa dalībnieka tiesības pieprasīt informāciju, kas nav pieejama lietas materiālos Informācijas atklātības likuma kārtībā
– Atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos atbilst Satversmei
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
– Saistību dzēšanu nevar liegt, ja parādnieks godprātīgi pildījis plānu
– Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam Progresa ziņojums
– Par Kohēzijas politikas ES fondu, Atveseļošanas fonda, EEZ, Norvēģijas un Šveices grantu investīciju ieviešanu Latvijā
VIDES TIESĪBAS
– Noteiktas galvenās vides kontroles prioritātes līdz 2031. gadam jomās ar lielāko ietekmi uz vidi
– Iedzīvotāji aicināti uzdot jautājumus ekspertiem
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBAVIDES TIESĪBAS
– Augstākās izglītības iestādes no Latvijas iesaistījušās intelektuālā īpašuma izglītības programmas izstrādē
– Patentu valde un Portugāles Intelektuālā īpašuma iestāde parakstījušas memorandu par turpmāku sadarbību
NODOKĻI
– Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā
MUITA
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
– Senāts atstāj spēkā spriedumu par noziedzīgi iegūta dzīvokļa atdošanu sākotnējam īpašniekam
– Apsūdzētajam būs jāizcieš sods par saziņas aizlieguma apiešanu, izmantojot bankas maksājumu uzdevumus
– Senāts atzīst, ka sakaru kabeļu kanalizācijas aku nevar juridiski pielīdzināt glabātavai
– Personas, kura kriminālprocesā iemaksājusi drošības naudu citas personas labā, tiesības izvirzīt prasījumu par kriminālprocesā nodarīto zaudējumu atlīdzinājumu
– Formāls atteikums sniegt ziņas par personu nav pieļaujams, ja pieprasītie dati nepieciešami, lai varētu vērsties tiesā ar civilprasību
– Izmeklētāja kā procesa virzītāja atzinums par to, ka mantai ir likumīga izcelsme, nav atzīstams par kriminālprocesu galīgi noslēdzošo lēmumu
– Valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
KOMERCTIESĪBAS UN KORPORATĪVĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projektu
Plānotie grozījumi paredz izslēgt neaktīvus un neaktuālus individuālos uzņēmumus un lauku saimniecības no reģistra (Projekta ID: 26-TA-783)
Nodots publiskai apspriešanai no 14.04.-28.04.2026
Ar grozījumiem Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā vēlas nodrošināt neaktīvu un neaktuālu individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku, zvejnieku un lauku amatnieku saimniecību izslēgšanu no uzņēmumu reģistra žurnāla un aktualizēt aktīvo subjektu īpašnieku personas datus.
Uzņēmumu, par kuru līdz gada beigām netiks aktualizēti dati, izslēgs no reģistra līdz 01.03.2027. Tāpat izslēgs uzņēmumu par kura īpašnieku ir ierakstīta mirusi persona (ziņas par miršanu saņemtas pirms 01.01.2024).
Likumprojekts paredz iespēju atjaunot izslēgta subjekta darbību viena gada laikā pēc subjekta izslēgšanas no uzņēmumu reģistra. Mantinieks, iesniedzot pieteikumu un pievienojot tam mantojuma apliecību, var lūgt Reģistru pieņemt lēmumu par attiecīgā subjekta darbības atjaunošanu.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi būvnormatīvā precizē, kuri būves elementi iekļaujami apbūves laukumā (Projekta ID: 26-TA-510)
Nodots publiskai apspriešanai līdz 28.04.2026
Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” precizēs apbūves laukuma noteikšanas kritērijus, nosakot, ka ēkas apbūves laukumā iekļauj tikai ēkas lielāko virszemes un pazemes ārējo perimetru, kā arī precizēs gadījumus, kad apbūves laukumā iever vai neietver nojumes, lieveņus, terases, ārējām kāpnes, pandusus un cita veida labiekārtojuma elementus. Atbilstoši veiktajiem precizējumiem ēkas apbūves laukumā nepieciešams salāgot prasības arī ar ēkas kopējās platības noteikšanu. Papildus plāno noteikt, ka ēkas atjaunošanas un pārbūves gadījumā, ciktāl tas attiecas uz ēkas konstrukciju energoefektivitātes uzlabošanu, nepārvērtē ēkas norobežojošo konstrukciju attāluma izmaiņas līdz citām būvēm vai zemes vienības robežām, kā arī nepārvērtē šādas ēkas apbūves blīvumu un apbūves intensitāti.
Grozījumi ēku energoefektivitātes noteikumos ievieš ES direktīvas prasības (Projekta ID: 26-TA-329)
Nodots publiskai apspriešanai līdz 28.04.2026
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 730 “Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības” paredzēti Direktīvas Nr. 2024/1275 pārņemšanai Latvijas tiesību aktos. Grozījumi paredz precizēt prasības ēku tehniskajām sistēmām, īpaši attiecībā uz nedzīvojamām ēkām. Turpmāk vides kvalitātes monitoringa sistēmas būs obligātas tikai tad, ja to ieviešana ir tehniski un ekonomiski pamatota, un tās netiks prasītas dzīvojamām ēkām. Publisko ēku sektorā noteikta prasība uzstādīt saules enerģijas iekārtas, ja tas ir iespējams. Būtiski papildinātas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu mobilitāti – noteikti kritēriji elektroauto uzlādes infrastruktūrai un velosipēdu stāvvietām ēkās ar lielu autostāvvietu skaitu. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā līdz 29.05.2026
ENERĢĒTIKA
Normatīvie akti
Transporta enerģijas kvalitātes prasības un kārtība, kādā tiek nodrošināta atbilstība kvalitātes prasībām un transporta enerģijas tirgus uzraudzība (Izsludinātā redakcija)
Pieņemts MK sēdē 14.04.2026
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai vienā normatīvajā aktā apvienotu un aktualizētu iepriekš dažādos Ministru kabineta noteikumos ietvertās transporta enerģijas kvalitātes normas – transporta enerģijas kvalitātes rādītājus un kritērijus, kā arī transporta enerģijas tirgus uzraudzības nosacījumus.
Prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, sastāvu, transporta enerģijas salīdzināmajām cenām un to aprēķināšanu (Izlsudinātā redakcija)
Pieņemts MK 14.04.2026
Noteikumi nosaka uz publiski pieejamo uzpildes vai uzlādes punktu, kā arī citu publiski pieejamo transporta enerģijas tirdzniecības vietu attiecināmās prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, izcelsmi, sastāvu, īpašībām un salīdzināmajām cenām. Papildus noteikumi paredz salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķināšanas kārtību.
Tiks ieviests degvielas tirgotāju solidaritātes maksājums (Projekta ID: 26-TA-743)
Pieņemts MK sēdē 14.04.2026
Likumprojekts nosaka solidaritātes maksājuma pienākumu degvielas (benzīna un dīzeļdegvielas) mazumtirgotājiem, ja to faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķināto orientējošo mazumtirdzniecības cenu par vairāk nekā 3%. Solidaritātes maksājums ir pagaidu mehānisms, kas tiek piemērots gadījumos, ja degvielas mazumtirdzniecības cena būtiski pārsniedz naftas produktu cenu izmaiņas pasaules tirgos, tādejādi mazinot ar degvielas cenu pieaugumu saistīto ietekmi uz tautsaimniecību. Solidaritātes maksājuma mehānisms netiks piemērots automātiski, bet tā darbības sākumu noteikts Ministru kabinets, paredzot konkrētu piemērošanas periodu, slieksni un orientējošās cenas (OC) aprēķina metodiku.
Normatīvo aktu projekti
Atjaunojamās enerģijas tiesiskais regulējums ES pēc 2030. gada (EK Iniciatīva)
Nodots publiskai konsultācijai no 20.03.2026 – 12.06.2026
Eiropas Komisija (EK) plāno kā izmantojot atjaunojamo enerģiju sasniegt Eiropas Savienības (ES) uzstādīto klimata mērķi līdz 2040. gadam. Mērķis paredz samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 %, izmaksu ziņā viss efektīvākajā veidā. EK plāno līdz gada beigām pieņemt likumdošanas priekšlikumu iepriekš minētā mērķa sasniegšanai.
Pašlaik spēkā esošie tiesību akti attiecas uz ES uzstādīto klimata mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55%.
Nozares ziņas
SPRK rīko viedokļu saskaņošanas sanāksmi par grozījumiem dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikā (vairāk lasīt šeit)
Sanāksme notiks 21.04.2026 plkst. 14.00 attālināti
Viedokļu saskaņošanas sanāksme par SPRK 04.12.2025 izsludināto publisko konsultāciju par dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodikas projektu. Sanāksmē iepazīstinās ar konsultācijā saņemtajiem viedokļiem, priekšlikumiem un komentāriem. Ikvienam sanāksmes dalībniekam būs iespēja uzdot jautājumus SPRK pārstāvjiem, kā arī diskutēt par iesniegtajiem priekšlikumiem.
Martā Latvijā saražots par 15% vairāk elektroenerģijas nekā patērēts (AST: Aktualitātes)
Martā Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms pārsniedza patērēto, kopā saražojot 765 GWh, bet patērējot 666 GWh.
Latvijā martā salīdzinājumā ar februāri saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 7%, tomēr kopējā Baltijas valstu ģenerācija martā samazinājās par 3%. Igaunijā ražošana samazinājās par 17%, bet Lietuvā par 3%.
Latvijā martā salīdzinot ar februāri patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 8%. Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 18%, bet Igaunijā par 19% un Lietuvā par 24%.
DARBA TIESĪBAS
Tiesu prakse
Darba devēja tiesības izdot uzteikumu, cita uzteikuma termiņa laikā (Lieta Nr. SKC-53/2026)
Spriedums pieņemts 09.04.2026
Darba devējs 2023. gada jūnijā Darbiniecei uzteica darba līgumu, pamatojoties uz darbinieku skaita samazināšanos. Uzteikuma termiņa laikā darbiniece saslima un atradās ilgstošā darbnespējā, tāpēc lūdza šo laiku neieskaitīt uzteikuma termiņā. Darbinieces darbnespēja turpinājās vairāk nekā sešus mēnešus, tāpēc Darba devējs 2024. gadā izdeva otru uzteikumu, pamatojoties uz Darbinieka ilgstošu darbnespēju.
Senāts atzina, ka darba tiesiskās attiecības turpinās uzteikuma termiņa laikā, tāpēc šajā periodā var rasties jauns pamats uzteikumam. Darba devējam ir tiesības izdot otru uzteikumu, ja tas balstīts uz citiem, vēlāk radušiem faktiem, un tas nav uzskatāms par pirmā uzteikuma grozījumu. Tāpat Senāts uzsvēra, ka darbinieka tiesības neieskaitīt darbnespējas laiku uzteikuma termiņā nav absolūtas un nevar liegt darba devējam izmantot likumā paredzēto pamatu uzteikumam ilgstošas darbnespējas dēļ. Senāts arī secināja, ka pirmā uzteikuma atsaukšana nav obligāts priekšnoteikums otrā uzteikuma izdošanai, jo atsaukuma mērķis ir darba attiecību turpināšana, kas šajā gadījumā nebija darba devēja nolūks.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvie akti
Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (Izsludinātā redakcija)
Stājas spēkā 23.04.2026
Grozījumi nosaka, ka aizliegums Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas vai to izcelsmes precēm no citām valstīm turpināsies vēl līdz 01.07.2027. .
Normatīvo aktu projekti
Vēlas pilnveidot aizsargjoslu noteikšanas un izmantošanas regulējumu (Likumprojekta Nr. 1305/Lp14)
Nodots Saeimas komisijai 16.04.2026
Likumprojekts „Grozījumi Aizsargjoslu likumā“ paredz noteikt līdz 30 metriem platu aizsargjoslu gar valsts robežas joslu un patrulēšanas joslu. Plānots, ka aizsargjoslā saimnieciskā darbība un būvniecība būs iespējama pēc saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju, kā arī nekustamo īpašumu atvasināšanai būs nepieciešama Aizsardzības ministrijas piekrišana. Papildus tiks noteikta kārtība, kādā nocērtami potenciāli apdraudoši koki.
Tiesu prakse
Procesa dalībnieka tiesības pieprasīt informāciju, kas nav pieejama lietas materiālos Informācijas atklātības likuma kārtībā (Lietas Nr. SKA-494/2026)
Lēmums pieņemts 10.04.2026
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieņēma lēmumu ar kuru apstiprināja Akciju Sabiedrības dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma diferencētos tarifus. Akciju Sabiedrība vērsās SPRK prasot informāciju, kas nepieciešama minētā lēmuma pārsūdzēšanai. SPRK atbildēja, ka prasītā informācija satur komercnoslēpumu, tāpēc tai noteikts ierobežotas pieejamības statuss. SPRK atbildei pievienoja tikai publiski pieejamo informāciju.
Akciju Sabiedrība uzskatīja, ka SPRK sniegtā informācija ir nepilnīga, tāpēc vērsās Administratīvajā apgabaltiesā, lūdzot uzlikt SPRK pienākumu izsniegt Pieteicējam viņa pieprasīto informāciju. Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis atteicās pieņemt šo pieteikumu, jo uz Pieteicēja pieteikuma pamata jau ir ierosināta cita lieta par minētā lēmuma atcelšanu, kuras ietvaros Pieteicējs var īstenot savas procesuālās tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un pieteikt tiesai lūgumu par papildu pierādījumu iegūšanu.
Senāts ir atzinis, ka situācija, kad procesa dalībnieks vēlas saņemt informāciju no lietas materiāliem, ir nošķirama no situācijas, kad procesa dalībnieks vēlas iegūt informāciju, kas nav iekļauta lietas materiālos. Pirmajā gadījumā procesa dalībnieks īsteno savas procesuālās tiesības, bet otrajā gadījumā savas Informācijas atklātības likumā paredzētās tiesības uz informāciju. Lai noskaidrotu, kādā kārtībā persona var īstenot savas tiesības iepazīties ar konkrēto informāciju, nozīme ir tam, vai strīdus informācija ir vai nav iekļauta attiecīgās lietas materiālos. No tiesneša lēmumā norādītā neizriet, ka tiesnesis būtu konstatējis, ka ierosinātajā lietā ir pieteicēja pieprasītā informācija. Šādos apstākļos atzīstams, ka tiesnesis pārsteidzīgi norādījis, ka pieteicējs iesniegumā SPRK pieprasīto informāciju nevar prasīt, iesniedzot pieteikumu Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Senāts tiesneša lēmumu atcēla pilnībā un jautājumu nodeva jaunai izskatīšanai.
Atbalsta apmērs par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos atbilst Satversmei (Lieta Nr. 2025-09-03)
Spriedums pieņemts 10.04.2026
Satversmes tiesā tika ierosinātas divas lietas pēc privātpersonu konstitucionālajām sūdzībām, kuras vēlāk apvienotas. Pieteikumu iesniedzēju īpašumos izveidoti mikroliegumi īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, un tajos noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Iesniedzēji uzskatīja, ka noteiktais atbalsts par šiem ierobežojumiem ir nesamērīgi mazs, tādējādi ierobežo viņu tiesības uz īpašumu, kā arī pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu, jo visiem meža īpašniekiem noteikts vienāds atbalsta apmērs, neizvērtējot katru īpašumu atsevišķi (tā individuālo vērtību, apstākļus, utt).
Tiesa secināja, ka ikgadējā atbalsta piešķiršanas sistēma ir balstīta uz to, ka atbalsts meža īpašniekiem tiek sniegts ilgtermiņā un tā mērķis nav segt katram meža īpašniekam individuāli aprēķinātu negūto peļņu, bet gan pēc vidējiem rādītājiem aprēķināto negūto peļņu. Satversmes tiesa uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir rīcības brīvība noteikt par tiesību uz īpašumu ierobežojumu piešķiramās kompensācijas apmēru. Konkrētajā gadījumā Ministru kabinets nevar un tam nav pienākuma paredzēt tik diferencētu attieksmi, ka tiktu ņemti vērā katra konkrētā meža īpašnieka individuālie apstākļi. Kompensācija ir balstīta uz objektīva un racionāla aprēķina metodi.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Tiesu prakse
Saistību dzēšanu nevar liegt, ja parādnieks godprātīgi pildījis plānu (Lieta Nr. SPC-3/2026)
Lēmums pieņemts 09.04.2026
Ar rajona tiesas 2024. gada spriedumu pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process. Vēlāk apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, saistību dzēšanas plāns un pasludināta saistību dzēšanas procedūra. 2025. gadā fiziskā persona iesniedza tiesai pieteikumu, lūdzot izbeigt saistību dzēšanas procedūru un maksātnespējas procesu, kā arī dzēst saistības, kuras nav izpildītas saistību dzēšanas procedūras laikā. Tiesa izbeigusi parādnieka saistību dzēšanas procedūru un maksātnespējas procesu, neatbrīvojot viņu no atlikušajām saistībām.
No tiesību normām izriet, ka tiesai, izskatot pieteikumu par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, jāizvērtē, vai parādnieks ir godprātīgi veicis saistību dzēšanas plānā noteiktās darbības. Lietā tika konstatēts, ka parādnieks gada laikā kreditoriem samaksājis pat vairāk nekā plānā paredzētos 35% no saistībām, tomēr tiesa atteica saistību dzēšanu, uzskatot, ka daļa ienākumu nepamatoti novirzīta trešās personas uzturēšanai. Senāts norādīja, ka maksātnespējas procesā būtiski ir ievērot labticības principu un izvērtēt, vai parādnieks faktiski ir pildījis plānu un nav ļaunprātīgi izmantojis savas tiesības. Vienlaikus tika uzsvērts, ka parādniekam ir tiesības paturēt daļu ienākumu savu un apgādībā esošo personu uzturēšanai, un šie izdevumi ietver arī ģimenes pamatvajadzības. Turklāt Senāts uzsvēra, ka, lai liegtu saistību dzēšanu, pārkāpumam jābūt būtiskam un jāskar kreditoru intereses.
Nozares ziņas
Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028. gadam Progresa ziņojums (Projekta ID: 26-TA-787)
Pieņemts MK sēdē 14.04.2026
Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2026. gada progresa ziņojumu, kas ir daļa no jaunā ES ekonomikas pārvaldības ietvara un jāiesniedz arī Eiropas Komisijai. Ziņojums sniedz informāciju par fiskālo saistību izpildi, strukturālo reformu un investīciju progresu, kā arī atjaunotām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm, kas aptver periodu līdz 2030. gadam un kalpo par pamatu valsts budžeta prioritāšu noteikšanai.
Latvijas ekonomika pēc divu gadu stagnācijas 2025. gadā ir atjaunojusi izaugsmi, IKP pieaugot par 2,1%, ko galvenokārt veicinājušas investīcijas, ES fondu apguve un kreditēšanas aktivizēšanās. Prognozēts, ka izaugsme 2026. gadā paātrināsies līdz 2,6%, saglabājoties līdzīgā līmenī arī turpmāk, savukārt inflācija pakāpeniski samazināsies no 2,9% līdz ap 2,3% vidējā termiņā. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2025. gadā sasniedza 2,4% no IKP, bet 2026. gadā tiek prognozēts 3% no IKP, ar tendenci pieaugt turpmākajos gados, galvenokārt aizsardzības izdevumu dēļ. Fiskālā telpa vidējā termiņā kļūs arvien ierobežotāka, kas norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus par izdevumu samazināšanu vai ieņēmumu palielināšanu.
Par Kohēzijas politikas ES fondu, Atveseļošanas fonda, EEZ, Norvēģijas un Šveices grantu investīciju ieviešanu Latvijā (Projekta ID: 26-TA-369)
Pieņemts MK sēdē 14.04.2026
Finanšu ministrijas pusgada ziņojums liecina par būtisku ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju tempa pieaugumu Latvijā. Atveseļošanas fonda īstenošana tuvojas noslēgumam, un Latvija jau saņēmusi aptuveni 75% no pieejamā finansējuma. Tiek veikta aktīva finansējuma pārdale prioritāriem projektiem, tostarp veselības aprūpei, uzņēmējdarbības stiprināšanai un aizsardzības nozares attīstībai.
Tiek gatavots arī nākamais 2028.–2034. gada ES fondu plānošanas periods, kā arī jaunas EEZ, Norvēģijas un Šveices programmas, kas turpinās investīcijas izglītībā, pētniecībā, veselībā un civilajā aizsardzībā.
VIDES TIESĪBAS
Nozares ziņas
Noteiktas galvenās vides kontroles prioritātes līdz 2031. gadam jomās ar lielāko ietekmi uz vidi (vairāk lasīt šeit)
Plāna norises periods: 2026.-2031. gads
Valsts vides dienests (VVD) ir publicējis Vides inspicēšanas plānu nākamajiem 6. gadiem piesārņojošo darbību jomā, nosakot, kā visā Latvijā tiks vērtēta uzņēmumu un citu darbību atbilstība vides prasībām. Nākamajā sešu gadu periodā vislielākā ietekme identificēta trīs prioritārajos virzienos: (1) sadedzināšanas iekārtas un emisiju prasību ievērošana; (2) notekūdeņu attīrīšanas iekārtas; (3) nelegālu atkritumu apsaimniekošana un to pārrobežu pārvadājumi.
Iedzīvotāji aicināti uzdot jautājumus ekspertiem (vairāk lasīt šeit)
Lai palīdzētu rast atbildes, projektā LIFE LATESTadapt izveidots Konsultāciju forums, kur ikviens var uzdot jautājumus un saņemt ekspertu ieteikumus par teritorijas uzlabošanu. Konsultāciju forums var būt noderīgs arī arhitektiem, plānotājiem un inženieriem, kuri interesējas par dabā balstītu risinājumu ieviešanu konkrētā pilsētvides teritorijā, kā arī skolēniem un studentiem, kuri meklē idejas savu pētniecības darbu tēmām par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS (IP) & INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS (IT) & DATU AIZSARDZĪBA
Nozares ziņas
Augstākās izglītības iestādes no Latvijas iesaistījušās intelektuālā īpašuma izglītības programmas izstrādē (Patentu valde)
Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte iesaistījušās jaunas modulāras izglītības programmas izstrādē, ko iniciējusi Eiropas Patentu iestāde (EPO). Programma paredzēta maģistrantūras un doktorantūras studentiem. EPO piedāvā šo programmu kā visaptverošu mācību pieredzi, kas atlasītajām universitātēm pieejama bez maksas.
Patentu valde un Portugāles Intelektuālā īpašuma iestāde parakstījušas memorandu par turpmāku sadarbību (Patentu valde)
Parakstīts Rīgā 07.04.2026
Patentu valde un Portugāles Intelektuālā īpašuma iestāde parakstīja saprašanās memorandu, kas paredz turpmāku sadarbības stiprināšanu gan iestāžu ārējās aktivitātēs, gan arī ikdienas darba procesu pilnveidošanā.
Saskaņā ar memorandu pušu sadarbība būs vērsta uz pieredzes, zināšanu un labās prakses apmaiņu intelektuālā īpašuma jomā, tostarp par iestāžu ikdienas darbu, sabiedrības informēšanas un jauniešu izglītošanas aktivitātēm. Memorands paredz arī kopīgu tiešsaistes un klātienes konferenču, semināru un citu izglītojošu pasākumu organizēšanu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tehnoloģiju pārneses organizācijām un citiem sadarbības partneriem.
NODOKĻI
Normatīvo aktu projekti
Grozījumi Naftas produktu cenu pieauguma ierobežošanas likumā (Likumprojekta nr: 1313/Lp14)
Nodots Saeimai 15.04.2026
Likumprojekta mērķis ir ierobežot degvielas cenu ārkārtēja pieauguma negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, mājsaimniecībām un publiskā sektora pakalpojumiem, nosakot laikā terminētus degvielas cenu samazināšanas pasākumus.
Likumprojekts atbilst PADOMES DIREKTĪVAI 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, kurā noteikta 330 Euro /1000 l minimālā likme, kas jāievēro visām ES dalībvalstīm. Šis minimums kalpo kā vienotā tirgus aizsardzības mehānisms, lai novērstu nodokļu dempingu. Nostiprinot minimālo likmi likumā, Latvijas iedzīvotājiem samazinātos transporta izmaksas, būtiski samazinātos degvielas cenas. Tās radītu arī zemākas izmaksas uzņēmumiem, kas savukārt varētu samazināt cenu spiedienu un labvēlīgi ietekmētu sabiedrību. Akcīzes nodokļa likmju samazināšana ir terminēts pasākums no 01.05.2026-31.10.2026.
MUITA
Nozares ziņas
Pieņemti jauni grozījumi tērauda importa aizsardzības pasākumos (vairāk lasīt šeit)
Komisijas īstenošanas regula publicēta 10.04.2026.
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2026/846 groza regulu (ES) 2019/159 par aizsardzības pasākumiem tērauda importam, ar ko nosaka galīgos aizsardzības pasākumus pret konkrētu tērauda ražojumu importu
Lai nodrošinātu, ka stiegras un velmējumi tiek importēti pareizajās kategorijās, kas atspoguļo tradicionālās tirdzniecības plūsmas, un lai mazinātu importa spiedienu uz ES ražošanas nozari, ar regulu ir izveidoti jauni TARIC kodi, kas nošķir stiegrotus stieņus vai stieņus ar velmēšanas procesā iegūtiem dobumiem, izciļņiem, rievām vai citādām deformācijām no citādiem.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus (Likumprojekta Nr.1243/Lp14)
Pieņemts 1. lasījumā 05.03.2026; Gaida priekšlikumus līdz 28.04.2026.
Grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta pienākas sākotnējam īpašniekam, bet gan paredzēt tiesai iespēju netipiskos izņēmuma gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam.
Likumprojekts paredz dot tiesai iespēju atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja īpašuma tiesības ir reģistrētas publiskajā reģistrā. Tas būtu iespējams tikai tad, ja īpašuma atdošana cietušajam konkrētajā situācijā nebūtu taisnīgs risinājums, un tiesai šāds lēmums būtu īpaši jāpamato, katrā individuālajā lietā izvērtējot visu apstākļu kopumu.
Grozījumi būs piemērojami no 01.01.2026, ja labticīgais mantas ieguvējs līdz šī gada 01.07.2026 vērsīsies Augstākajā tiesā ar lūgumu izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtās mantas piederību.
Tiesu prakse
Senāts atstāj spēkā spriedumu par noziedzīgi iegūta dzīvokļa atdošanu sākotnējam īpašniekam (Lieta SKK-198/2026)
Lēmums pieņemts 13.04.2026
Komercsabiedrības darbinieks, kuru darba devējs bija pilnvarojis brīvi rīkoties un pārvaldīt tam piederošo mantu, apsūdzēts pilnvarojuma ļaunprātīgā izmantošanā, vairākkārt pilnvardevēja vārdā aizņemoties naudas līdzekļus, izīrējot pilnvardevējam piederošos dzīvokļus, kā arī bez pirkuma maksas samaksas pats ar sevi noslēdzot pilnvardevējam piederoša dzīvokļa pirkuma līgumu un pēc tam pārdodot iegūto dzīvokli citai personai. Šo darbību rezultātā saņemtos naudas līdzekļus apsūdzētais izlietoja parādu segšanai un citām personīgām vajadzībām.
Ekonomisko lietu tiesa atzina apsūdzēto par vainīgu un sodīja par piesavināšanos lielā apmērā, viltota dokumenta izmantošanu mantkārīgā nolūkā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. Prettiesiski atsavinātais dzīvoklis ar tiesas spriedumu netika atdots cietušajai komercsabiedrībai, bet atstāts īpašniekiem, kurus tiesa atzina par labticīgiem ieguvējiem.
Izskatījusi prokurora apelācijas protestu un cietušās sabiedrības pārstāvja apelācijas sūdzību, Rīgas apgabaltiesa konstatēja, ka spriedums daļā par rīcību ar arestēto mantu neatbilst likumam, jo tas pamatots vienīgi ar tiesas subjektīvo pārliecību par taisnīgumu, tāpēc strīdus dzīvoklis atzīts par noziedzīgi iegūtu mantu un atdots cietušajai komercsabiedrībai. Apsūdzētais vispirms prettiesiski piesavinājās tieši viņam uzticēto dzīvokli, savukārt no dzīvokļa pārdošanas vēlāk iegūtie naudas līdzekļi nav atzīstami par apsūdzētajam uzticētu vai viņa rīcībā esošu mantu, kas ir priekšnoteikums piesavināšanās konstatēšanai.
Senāts norādīja, ka pirmās instances tiesas secinājumi par to, ka attiecīgais tiesiskais regulējums (Kriminālprocesa likuma 360. panta pirmā daļa) par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajai konkrētajā gadījumā nebūtu piemērojams, jo iepriekšējā tiesiskā stāvokļa atjaunošanas prioritāte ir bijusi likumdevēja apzināta izvēle un no spēkā esošā tiesiskā regulējuma, tā mērķa un likuma plāna neizriet, ka tas varētu neattiekties uz izskatāmās lietas apstākļiem.
Apsūdzētajam būs jāizcieš sods par saziņas aizlieguma apiešanu, izmantojot bankas maksājumu uzdevumus (Lieta SKK-208/2026)
Lēmums pieņemts 02.04.2026
Apsūdzētajam bija noteikts aizliegums sazināties ar sava bērna māti, tomēr viņš šī aizlieguma laikā 29 reizes bija veicis naudas līdzekļu pārskaitījumu uz viņas bankas kontu un maksājuma uzdevuma ailē “Informācija saņēmējam” norādījis dažādus sadzīviska satura tekstus par saviem sapņiem, vēlmēm, sajūtām, kā arī viņa un saņēmējas savstarpējiem tiesvedības procesiem.
Senāts lēmumā uzsvēra, ka bankas maksājuma uzdevumā iekļauts teksts, kas nav saistīts ar maksājumu, ir uzskatāms par saziņu, ja to apliecina teksta saturs, mērķis un konkrētie apstākļi. Senāta ieskatā, nav izšķiroši tas, ka internetbanka vispārīgi nav paredzēta savstarpējai saziņai, jo būtiski ir tas, ka šādu saziņas mehānismu bija iespējams izmantot un ka apsūdzētais to faktiski izmantojis, lai mērķtiecīgi nodotu informāciju laikā, kad citi saziņas veidi viņam bija liegti. Senāts arī norādīja, ka vairākkārtēji savstarpēji saistīti pārskaitījumi veido vienu turpinātu noziedzīgu nodarījumu, kam piemīt kopīgs nodoms un mērķis, un ka uzturlīdzekļu maksāšana bērnam pati par sevi neattaisno saziņas aizlieguma pārkāpšanu, ja maksājuma mērķī tiek ietverts ar to nesaistīts saturs.
Senāts atzīst, ka sakaru kabeļu kanalizācijas aku nevar juridiski pielīdzināt glabātavai (Lieta SKK-50/2026)
Publicēts 09.04.2026
No lietas materiāliem izriet, ka apsūdzētais secīgi piegāja pie divām pazemes kabeļu kanalizācijas akām, atvēra tās un pārgrieza pazemē esošos sakaru kabeļus, bet pēc tam izvilka abos galos pārgrieztos kabeļus un novietoja pie žoga otrpus ielai.
Senāts atzina, ka apgabaltiesa pamatoti atzinusi izdarīto zādzību par pabeigtu, jo apsūdzētais ar pakāpeniskām darbībām ieguvis fizisku kontroli pār mantu, un ka no pabeigta noziedzīga nodarījuma labprātīga atteikšanās nav iespējama. Tomēr apgabaltiesas lēmumā kļūdaini secināts, ka apsūdzētais izdarījis zādzību no glabātavas. Senāta ieskatā, kabeļu kanalizācijas aka, kas uzskatāma par inženierbūvi, veido vienotu infrastruktūras sistēmu ar tajā ievilktajiem kabeļiem, jo šādus kabeļus nav paredzēts ekspluatēt atsevišķi. Tādēļ šādu kabeļu kanalizācijas aku nevar uzskatīt par glabātavu, kas būtu paredzēta materiālo vērtību pastāvīgai vai pagaidu glabāšanai. Turklāt apgabaltiesas lēmums ir pretrunīgs jautājumā par nozagtās mantas vērtību – tiesa atzinusi par pierādītu noteikta garuma kabeļa nozagšanu, taču tā vērtību noteikusi pēc cietušās personas izdevumu tāmes un liecinieka liecībām, kurās aplēsts atšķirīgs kabeļa garums.
Personas, kura kriminālprocesā iemaksājusi drošības naudu citas personas labā, tiesības izvirzīt prasījumu par kriminālprocesā nodarīto zaudējumu atlīdzinājumu (Lieta SKA-268/2026)
Persona, kura kriminālprocesā iemaksājusi drošības naudu citas personas labā, vispārīgi ir uzskatāma par tādu, kurai ir tiesības izvirzīt prasījumu atlīdzināt zaudējumus, kas tai kriminālprocesā ir nodarīti iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas rīcības dēļ.
Tas, vai ir iestājušies šādu zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi (tostarp, vai ir konstatējama cēloņsakarība starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko rīcību un privātpersonas norādītajiem zaudējumiem un vai ir pierādīts zaudējumu atlīdzības pamats un apmērs), ir pieteikuma pamatotības pēc būtības jautājums.
Formāls atteikums sniegt ziņas par personu nav pieļaujams, ja pieprasītie dati nepieciešami, lai varētu vērsties tiesā ar civilprasību (Lieta SKA-178/2026)
Spriedums pieņemts 27.02.2026
Ja valsts ir tiesību normās noteikusi, ka personai, lai tā vērstos tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams prasības pieteikumā norādīt atbildētāja personas datus, tad valstij arī pēc iespējas ir jānodrošina, ka personai ir iespējams šos datus iegūt, pretējā gadījumā tiek nepamatoti ierobežotas personu iespējas vērsties tiesā.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 563 „Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība” 6.5. apakšpunkta piemērošanā jāņem vērā, ka informācijas pieprasījumu iesniegušās personas rīcībā var nebūt Fizisko personu reģistrā esošā informācija, kas arī ir iemesls, kāpēc persona lūdz iestādei izsniegt šo informāciju. Tāpēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izskatot personas informācijas pieprasījumu, nedrīkst rīkoties formāli, un tai ir jāiesaistās un no savas puses jācenšas sniegt atbalstu personai datu subjekta identificēšanā. Vērtējot, vai informācijas pieprasījumā ir norādīta pietiekama informācija, lai personas, kuru dati tiek prasīti, varētu identificēt, jāapsver arī tas, vai iestāde no savas puses ir darījusi visu iespējamo, lai varētu identificēt datu subjektu.
Izmeklētāja kā procesa virzītāja atzinums par to, ka mantai ir likumīga izcelsme, nav atzīstams par kriminālprocesu galīgi noslēdzošo lēmumu (Lieta SKA-290/2026)
Lēmums pieņemts 27.01.2026
Izmeklētāja kā procesa virzītāja atzinums par to, ka mantai ir likumīga izcelsme, nav atzīstams par kriminālprocesu galīgi noslēdzošo lēmumu, uz kura pamatojoties persona var prasīt kaitējuma atlīdzinājumu par iestādes prettiesisku rīcību saistībā ar mantas arestu.
Uzskatot izmeklētāja kā procesa virzītāja atzinumu par to, ka mantai ir likumīga izcelsme, par tādu, kas galīgi izlemj kriminālprocesa mantisko jautājumu, tiktu izslēgta iespēja prokuroram lūgt tiesai atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu. Šāds rezultāts apietu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas funkciju dalījumu un izjauktu izmeklētāja un prokurora attiecību raksturu kriminālvajāšanas stadijā.
Valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni (Lieta 2025-18-03)
Spriedums pieņemts 14.04.2026
Ar spriedumu par Satversmei neatbilstošu atzīts trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējums, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni. Satversmes tiesa secināja, ka Saeima nav izlēmusi būtiskākos jautājumus par kritērijiem, pēc kuriem varētu secināt, ka izklaides troksnis ir pārmērīgs un nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības. Tāpat Saeima nav izlēmusi būtiskākos jautājumus par kontroles procesa ietvaru un atbildības veidu, subjektu un piemērotāju. Arīdzan nav izvērtēti iespējamie administratīvi tiesiskie līdzekļi un to piemērošanas sekas, kā arī nav noregulēts, vai un kā pamattiesību aizsardzība tiks nodrošināta pašvaldībās, kuras neizdos saistošos noteikumus par izklaides troksni. Tādējādi Saeima pati nav noteikusi šā trokšņa novērtēšanas, kontroles un ar to saistītās atbildības pamatprincipus un tamdēļ Ministru kabinets un pašvaldības šajā jomā nav atbilstoši pilnvarotas.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.