Likumdošanas apskats 18.09.–24.09.2026.
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
– Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” un Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”, kas paredz ieviest iespēju būvniecības ieceri īstenot pa būvdarbu posmiem
– Ar grozījumiem Būvniecības likumā turpmāk noteiktus būvdarbus varēs veikt arī pašnodarbinātie
– Satversmes tiesā ierosināta lieta par zemes izpirkšanas cenas noteikšanu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā
ENERĢĒTIKA
– Ar grozījumiem Enerģētikas likumā pastiprina drošības prasības enerģētikas infrastruktūras darbības nodrošināšanai krīzes situācijās
– Eiropas Savienības Tiesa precizē “tiešās līnijas” jēdzienu elektroenerģijas tirgū
– Eiropas savienības tiesa: grūtībās nonācis uzņēmums nevar gūt labumu no priekšrocībām, kas paredzētas uzņēmumiem ar augstu dabasgāzes vai elektroenerģijas patēriņu
– Seminārs “Elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana: no atļaujas līdz pieslēgumam”
REGULĒTĀS TIESĪBAS
– Ar grozījumiem Teritorijas planošanas attīstības likumā noteikts, ka lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu pilnībā vai daļā pieņem Ministru kabinets
– ES tiesības nepieļauj tādu valsts tiesību normu vai praksi, saskaņā ar kuru līgums, kas satur negodīgu noteikumu, paliek spēkā, ja patērētājs nav apstrīdējis cenu paaugstinājumu, kas izriet no šī noteikuma, trīs gadu laikā
DARBA TIESĪBAS
– Eiropas Komisija rosina stiprināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti Eiropas Savienībā
MUITA
– Par lauksaimniecības preču ar KN kodiem 09021000 un 09023000 importēšanas aizliegumu no Krievijas
NODOKĻI
– Vadlīnijas kontrolēto darījumu pārskata aizpildīšanai (transfertcenu joma)”
– Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var iesniegt līdz 30. septembrim
– Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2027. gadā
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
– Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā paplašina liecinieku pienākumus, precizē žurnālistikas avotu aizsardzību un pilnveido nepilngadīgo atbrīvošanu no kriminālatbildības
– Ar grozījumiem Krimināllikumā pilnveido nepilngadīgo atbrīvošanu no kriminālatbildības, kriminalizē noziedzīgu apvienību izveidošanu un patvaļīgu pieslēgšanos energoapgādes sistēmām
– Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” precizē kritēriju, kad aizliegta vienošanās iepirkumā atzīstama par izdarītu lielā apmērā
– Ar grozījumiem Krimināllikumā noteiks kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām publiskajos iepirkumos
– Maksātnespējas procesa administrators nav tiesīgs mantinieka vietā izlemt, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu
– Senāts skaidro likumam pretēja darījuma izpratni un atgādina, ka mantojuma aizgādnības mērķis nav peļņas gūšana
– Senāts lemj, ka prasībā par laulātā mantas atsvabināšanu no piedziņas atbildētājiem jābūt arī piedzinējiem
NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI UN BŪVNIECĪBA
Normatīvie akti
Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināti grozījumi MK noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (Grozījumi) un Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” (Grozījumi), kas paredz ieviest iespēju būvniecības ieceri īstenot pa būvdarbu posmiem
Pieņemts MK sēdē 22.09.2026.
Grozījumi Būvniecības likumā ieviesa jaunu būvniecības procesu – būvniecības ieceres realizāciju posmos. Šī procesa ieviešanai tiek grozīti arī Vispārīgie būvnoteikumi nosakot, ka būvvaldei 10 darbdienu laikā jāpieņem lēmums par projektēšanas nosacījumu izpildi attiecībā uz būvdarbu posmu un tā akceptu. Tāpat tiek ieviesta jauna starpstadija – izvērstais skiču projekts. Tas ļaus detalizētāk risināt būves telpisko plānojumu, konstruktīvo uzbūvi, kā arī arhitektoniskos un tehnoloģiskos risinājumus pirms nākamajām projektēšanas stadijām.
Grozījumi Ēku būvnoteikumos paredz noteikt būvprojekta detalizācijas līmeni būvniecības iecerēm, kas tiek realizētas būvdarbu posmos. Tāpat paredz, ka paziņojumu par būvniecību izmanto, ja paredzēta pirmās grupas dzīvojamās ēkas, palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas un mazēkas jauna būvniecība vai novietošana uz sev piederoša zemes gabala. Savukārt citos gadījumos, kad ēkas jauna būvniecība ir plānota uz citai personai piederošas zemes gabala piemērojams paskaidrojuma raksta būvniecības process. Vienlaikus grozījumi paredz samazināt administratīvo slogu, precizējot gadījumus, kad būvniecības procesā nepieciešami Veselības inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumi. Atsevišķos gadījumos šādi atzinumi vairs nebūs nepieciešami, tostarp objektiem, kas nav Veselības inspekcijas uzraudzības objekti, kā arī noteiktām dzīvojamo telpu grupām.
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Būvniecības likumā turpmāk noteiktus būvdarbus varēs veikt arī pašnodarbinātie (Likumprojekta Nr. 1417/Lp14)
Pieņemts 3. Lasījumā 24.09.2026.
Grozījumi paplašina personu loku, kuras var veikt atsevišķus būvdarbus, kā arī vienkāršo būvju reģistrācijas procesu. Pašnodarbinātie varēs veikt būvdarbus, kuriem nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, kā arī tādus darbus, kuriem nepieciešams paziņojums par būvniecību un kas saistīti ar pirmās vai otrās grupas dzīvojamo ēku vai palīgēku. Tāpat grozījumi paplašina vienotā būves reģistrācijas procesa piemērošanu. Tas attieksies uz visiem būvniecības gadījumiem neatkarīgi no zemes piederības, tostarp uz būvniecību uz apbūves tiesības pamata vai citai personai piederošas zemes, ja to pieļauj normatīvie akti. Izmaiņas paredz arī uzlabot procesu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībā. Būvniecības informācijas sistēmā būs iespējams vienlaikus pieteikt mājas sadali dzīvokļu īpašumos un to ierakstīšanu zemesgrāmatā, samazinot administratīvo slogu attīstītājiem.
Tiesu prakse
Satversmes tiesā ierosināta lieta par zemes izpirkšanas cenas noteikšanu piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas procesā (Lēmums par lietas ierosināšanu)
Lēmums pieņemts 24.09.2026.
Pieteikumu iesniegusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Tai pieder zeme, uz kuras atrodas vairākas daudzdzīvokļu mājas, kas ir patstāvīgi īpašuma objekti. Vienas mājas dzīvokļu īpašnieki izmantojuši tiesības atsavināt daļu no šīs zemes. Pēc zemes nodalīšanas dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz to nostiprinātas zemesgrāmatā.
Pieteikuma iesniedzēja apstrīd likuma “Par Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 7. panta otro daļu, kas paredz, ka dzīvokļu īpašnieki atsavināmo zemi izpērk par cenu, ko veido tajā ietilpstošo zemes vienību un to daļu kadastrālo vērtību summa, un Ministru Kabineta noteikumu Nr. 888 “Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam” 2.4. un 2.4.1. apakšpunktus, kas nosaka nosaka universālās kadastrālās vērtības aprēķinā izmantojamās apbūves zemes bāzes vērtības, zemes standartplatības un to korekcijas koeficientus. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētās normas, tās piemērojot kopsakarā, nesamērīgi ierobežo tās tiesības saņemt taisnīgu un tirgus situācijai atbilstošu atlīdzību par zemes atsavināšanu. Tādējādi esot aizskartas Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
ENERĢĒTIKA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Enerģētikas likumā pastiprina drošības prasības enerģētikas infrastruktūras darbības nodrošināšanai krīzes situācijās (Likumprojekta Nr. 1553/Lp14)
1. un 2. Lasījumā pieņemts 24.09.2026.
Grozījumi paredz, ka enerģētikas sistēmu operatoriem un noteiktiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem iepriekš jānosaka darbinieki, kuri apdraudējuma, terorisma draudu, terorakta, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā nodrošinās sistēmu darbību, bojājumu novēršanu un darbības atjaunošanu. Prasība attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, kuru hidroelektrostacijas jauda ir vismaz 240 MW vai koģenerācijas stacijas elektriskā jauda – vismaz 150 MW. Siltumenerģijas ražotājiem jaudas slieksnis netiek noteikts.
Noteiktajiem darbiniekiem šādos gadījumos jābūt gataviem pildīt darba pienākumus un jānodrošina ar atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tiek paredzēts arī īpašs virsstundu darba regulējums katastrofu gadījumos, kas saistītas ar enerģētikas infrastruktūru.
Likums paredzēts spēkā no 2026. gada 1. oktobra.
Tiesu prakse
Eiropas Savienības Tiesa precizē “tiešās līnijas” jēdzienu elektroenerģijas tirgū (EST spriedums Apvienotajās lietās C‑722/24 un C‑756/24)
Spriedums pieņemts 17.09.2026.
Spriedums ir par divām Latvijā izskatītām lietām par “tiešās līnijas” jēdziena interpretāciju Direktīvas 2019/944 izpratnē.
Lietā C-722/24 Sabiedrība vēlējās izbūvēt aptuveni 400 m elektrolīniju, lai jaunu lietotāju apgādātu ar savā koģenerācijas stacijā ražotu elektroenerģiju, neizmantojot sadales tīklu, taču regulators atļauju atteica.
Lietā C-756/24 cita Sabiedrība vēlējās ar 6,5 km tiešo līniju savienoties ar cita uzņēmuma elektrostaciju, vienlaikus saglabājot sadales tīkla pieslēgumu kā rezerves pieslēgumu.
Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka par “tiešo līniju” Direktīvas 2019/944 izpratnē var tikt uzskatīta arī elektrolīnija, kas jaunu lietotāju savieno ar jau esošu ražotājam piederošu līniju, pa kuru elektroenerģija citiem lietotājiem tiek piegādāta, bez sadales tīkla starpniecības. Tādējādi nav nepieciešams, lai jaunizbūvētā līnija būtu savienota tieši ar elektroenerģijas ražošanas objektu. Tiesa uzsvēra arī, ka tiešās līnijas izmantošana nav ierobežota tikai ar gadījumiem, kad sadales sistēmas operators nevar nodrošināt lietotājam nepieciešamo elektroenerģijas piegādi. Turklāt lietotājs pēc tiešās līnijas ierīkošanas var saglabāt arī rezerves pieslēgumu sadales tīklam, tostarp pret samērīgu finansiālu atlīdzību.
Eiropas savienības tiesa: grūtībās nonācis uzņēmums nevar gūt labumu no priekšrocībām, kas paredzētas uzņēmumiem ar augstu dabasgāzes vai elektroenerģijas patēriņu (Eiropas Savienības Tiesas spriedums apvienotajās lietās C‑503/25 un C‑504/25)
Spriedums pieņemts 24.09.2026.
2024. gadā Itālijas iestādes noraidīja vadošās Itālijas tērauda ražošanas grupas pieteikumus par tās iekļaušanu to uzņēmumu sarakstos, kuriem raksturīgs augsts elektroenerģijas vai gāzes patēriņš, attiecībā uz 2025. gadu. Līdz ar to uzņēmums nevarēja izmantot priekšrocības, kas paredzētas sarakstos esošajiem uzņēmumiem. Šie atteikumi tika pamatoti ar to, ka uzņēmums klasificēts kā “grūtībās nonācis uzņēmums” Eiropas Komisijas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai izpratnē, ņemot vērā to, ka uzņēmumam tika piemērots Itālijas ārkārtas administrēšanas režīms, kā arī tā maksātnespēju. Izskatot prasības pret šiem atteikumiem, Itālijas administratīvā tiesa vērsās Eiropas savienības Tiesā ar jautājumiem par to, vai ar ES tiesībām ir saderīga tādu uzņēmumu izslēgšana no iespējas saņemt priekšrocības, kas paredzētas uzņēmumiem ar augstu elektroenerģijas vai gāzes patēriņu, kuriem piemērots ārkārtas administrēšanas režīms.
Eiropas Savienības Tiesa norādīja, ka Eiropas Komisijas valsts atbalsta vadlīnijas ierobežo dalībvalstu iespējas atkāpties no noteiktajiem principiem. Uzņēmums, kas atrodas īpašas administrācijas režīmā un ir maksātnespējīgs, pēc ES tiesību izpratnes var tikt uzskatīts par “uzņēmumu grūtībās”. Tas, ka šādu procedūru mērķis ir atjaunot uzņēmuma ekonomisko dzīvotspēju, šo statusu nemaina. Tiesa arī uzsvēra, ka enerģijas atbalsta pasākumi nav pielīdzināmi atbalstam uzņēmumu glābšanai, jo tiem ir atšķirīgi mērķi. Līdz ar to Itālijas atteikums piešķirt uzņēmumam enerģijas atbalstu principā atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem, ja valsts tiesa apstiprina uzņēmuma maksātnespējas statusu.
Nozares ziņas
Seminārs “Elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešana: no atļaujas līdz pieslēgumam” (VVD Jaunumi)
Seminārs notiks 08.10.2026. plkst. 10.00 – 13.00. Rūpniecības ielā 23.
Seminārā tiks sniegta informācija par Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumu Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas un elektroenerģijas uzkrātuves ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” prasību piemērošanu un ievērošanu, uzsākot un pabeidzot elektroenerģijas ražošanas jaudas ieviešanu.
REGULĒTĀS TIESĪBAS
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Teritorijas planošanas attīstības likumā noteikts, ka lēmumu par teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu pilnībā vai daļā pieņem Ministru kabinets (Likumprojekta Nr. 1518/Lp14)
Pieņemts 2. Lasījumā 24.09.2026.
Līdz šim teritorijas plānojumu varēja apturēt par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs, bet ar grozījumiem likumā noteikts, ka to varēs darīt tikai Ministru kabinets.
Ja tiek konstatēti teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma izstrādes procedūras pārkāpumi vai neatbilstība normatīvo aktu prasībām, par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgais ministrs iesniedz Ministru kabinetam jautājumu par attiecīgā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma darbības apturēšanu pilnībā vai daļā. Ministru kabinets jautājumu izskatīs ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc attiecīgā teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma stāšanās spēkā un aptur to, ja konstatēts i) procesuālais pārkāpums; ii) neatbilstība normatīvo aktu prasībām.
Tiesu prakse
ES tiesības nepieļauj tādu valsts tiesību normu vai praksi, saskaņā ar kuru līgums, kas satur negodīgu noteikumu, paliek spēkā, ja patērētājs nav apstrīdējis cenu paaugstinājumu, kas izriet no šī noteikuma, trīs gadu laikā (Eiropas Savienības tiesas spriedums lietā C‑900/24)
Spriedums pieņemts 24.09.2026.
2012. gada novembrī Sabiedrība noslēdza līgumu ar energoapgādes uzņēmumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu. Līgumā bija ietverta cenu koriģēšanas klauzula attiecībā uz maksu par patēriņu. Pamatojoties uz to, laikposmā no 2015. līdz 2020. gadam maksa par patēriņu tika ik gadu koriģēta un Sabiedrība vairākus gadus maksāja paaugstinātās cenas. Vēlāk Sabiedrība apstrīdēja klauzulas spēkā esību un pieprasīja pārmaksāto summu atmaksu. Vācijas tiesu praksē šādās situācijās tika piemērots triju gadu termiņš, saskaņā ar kuru patērētājs zaudēja iespēju apstrīdēt cenu paaugstinājumus, ja nebija pret tiem iebildis triju gadu laikā. Sabiedrību saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem var uzskatīt par “patērētāju” Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos izpratnē.
Eiropas Savienības Tiesa atzina, ka šāda trīs gadu pieeja ir pretrunā Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, jo tā faktiski saglabā negodīga līguma noteikuma sekas un ierobežo patērētāja tiesības uz pārmaksātā atmaksu. Tiesa uzsvēra, ka pēc negodīga noteikuma atzīšanas par spēkā neesošu tiesai principā jāatjauno situācija, kādā patērētājs būtu bijis, ja šāda noteikuma nebūtu. Vienlaikus līgums ir saglabājams spēkā, ja tas objektīvi var pastāvēt bez negodīgā noteikuma. Līguma atzīšana par spēkā neesošu pieļaujama tikai tad, ja citādi patērētājam rastos īpaši nelabvēlīgas sekas. Šajā vērtējumā būtiska nozīme ir arī paša patērētāja paustajai gribai. Visbeidzot, Tiesa atzina, ka piegādātājam nevar piešķirt tiesības vienpusēji aizstāt par negodīgu atzītu cenas izmaiņu klauzulu ar jaunu klauzulu, jo tas mazinātu Direktīvas 93/13 preventīvo iedarbību un ļautu saglabāt negodīga noteikuma sekas.
MUITA
Nozares ziņas
Par lauksaimniecības preču ar KN kodiem 09021000 un 09023000 importēšanas aizliegumu no Krievijas (Uzziņa)
Iesniedzēja jautājums bija, vai drīkst importēt no Krievijas preces ar KN kodiem 09021000, 09023000 un 21069092, ja šo preču izejvielu izcelsmes valsts nav Krievija, bet Krievijā tām tiek veikta tikai fasēšana, iepakošana vai marķēšana. VID norādīja, ka, ja preces ir fasētas, iepakotas un marķētas Krievijā un kā preču eksportētājs/nosūtītājs muitas vai komerciālajos dokumentos ir norādīta Krievijas fiziskā vai juridiskā persona vai kā nosūtīšanas vieta ir norādīta ģeogrāfiska vieta Krievijā, preces uzskatāmas par importētām no Krievijas. Līdz ar to saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumiem Nr. 158 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem” līdz 2027. gada 30. jūnijam ir aizliegts importēt Latvijā no Krievijas preces ar KN kodiem 09021000 un 09023000, arī tad, ja to izejvielu izcelsmes valsts nav Krievija, bet Krievijā ir veikta tikai iepakošana, fasēšana vai marķēšana. Savukārt KN kods 21069092 minētajos noteikumos nav iekļauts, tādēļ uzziņas izdošanas brīdī uz to šis importa aizliegums neattiecās.
BANKU UN FINANŠU TIESĪBAS
Tiesu prakse
Apelācijas tiesa samazina patērētāja parādu, nepiemērojot nepamatotu līguma grozījumu maksu un pārmērīgus nokavējuma procentus (Spriedums lietā Nr. C73680925)
Spriedums pieņemts 16.09.2026.
Persona A 2023. gada jūlijā noslēdza distances kredītlīnijas līgumu ar Uzņēmumu A. Vēlāk prasījuma tiesības pret Personu A tika nodotas Uzņēmumam B, kurš vērsās tiesā, lūdzot piedzīt no Personas A neatmaksāto parādu. Pirmās instances tiesa prasību apmierināja pilnībā, piedzenot pamatparādu, līgumiskos un likumiskos nokavējuma procentus, kā arī tiesas izdevumus.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, tiesa secināja, ka pamatparāda apmērs bija noteikts nepareizi. Persona A bija veikusi maksājumus, kas tika novirzīti pamatparāda dzēšanai, procentu par kapitāla lietošanu samaksai un maksai par līguma grozījumiem. Apelācijas tiesa konstatēja, ka līgumā nebija pamata piemērot maksu par līguma grozījumiem, tādēļ šo summu ieskaitīja pamatparāda dzēšanai un samazināja atlikušo parādu. Tiesa arī atzina, ka līgumā noteiktie nokavējuma procenti 0,22 % dienā jeb 80,30 % gadā pārsniedza Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pieļaujamo apmēru. Tādēļ šis līguma noteikums attiecībā uz Personu A nebija piemērojams un prasība par šo nokavējuma procentu piedziņu tika noraidīta. Savukārt pēc prasījuma tiesību nodošanas tiesa atzina par pamatotiem likumiskos nokavējuma procentus, taču mazākā apmērā, nekā bija noteikusi pirmās instances tiesa.
Nozares ziņas
Izstrādāti ieteikumi dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai (Latvijas Bankas Jaunumi)
Latvijas Banka sadarbībā ar dabaszinātņu jomas zinātniekiem izstrādājusi “Ieteikumus dabas daudzveidībai labvēlīgās un nelabvēlīgās saimnieciskās darbības identificēšanai.” Tas ir praktisks instruments, kas sniedz iespēju kredītiestādēm sistēmiski novērtēt, vai klienta saimnieciskā darbība veicina vai apdraud dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
Ieteikumos iekļautās nozares – lauksaimniecība (augkopība un lopkopība), mežsaimniecība, enerģētika, kā arī ēku būvniecība un inženierbūvniecība – tika atlasītas, ņemot vērā divus savstarpēji papildinošus apsvērumus. Pirmkārt, sākotnēji izmantojot ENCORE metodoloģiju, tika izvērtēta katras nozares materiālā nozīmība Latvijas kredītiestāžu kredītportfeļos – iekļautas tās nozares, kurās kredītiestāžu ekspozīcija ir pietiekami būtiska, lai ar dabu saistītie riski varētu ietekmēt portfeļa kvalitāti. Otrkārt, balstoties uz iepriekšminēto atlasi, pievienots ekspertu sākotnējais novērtējums par to, kurās nozarēs saimnieciskā darbība tieši Latvijas apstākļos rada vislielāko tiešo ietekmi uz dabas daudzveidību.
NODOKĻI
Nozares ziņas
Vadlīnijas kontrolēto darījumu pārskata aizpildīšanai (transfertcenu joma)” (Materiāls)
Materiāls sniedz ieskatu par to, kas ir kontrolēto darījumu pārskats, kad iestājās pienākums to aizpildīt, kā tas jāaizpilda un jāiesniedz EDS. Tajā skaidrots, kā pārskatā norādīt un grupēt dažādus kontrolētos darījumus, kā izvēlēties un norādīt transfertcenu metodes, tirgus cenas intervālu un citus rādītājus. Materiālā arī sniegti praktiski piemēri un atbildes uz biežākajiem jautājumiem, kā arī norādīts, kam jāpievērš uzmanība pirms pārskata iesniegšanas un kādas var būt prasību neievērošanas sekas.
Iesniegumu automātiskai nodokļa atmaksai var iesniegt līdz 30. septembrim (VID jaunumi)
VID informē, ka iedzīvotāji, kuri vēlas saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, vēl līdz 30. septembrim var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegumu. Šī ir piemērota iespēja tiem iedzīvotājiem, kam nav attaisnoto izdevumu dokumentu, kas jāpievieno gada ienākumu deklarācijai. Nodokļa pārmaksa par pagājušo gadu, ja tāda izveidojusies, uz iesniegumā norādīto bankas kontu tiks pārskaitīta no 2026. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim.
Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2027. gadā (pieejams šeit)
Materiālā skaidrots, ka 2027. gadā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmērs nemainās un saglabājas EUR 0,36 mēnesī par katru darbinieku. Nodevu darba devējs aprēķina un samaksā vienotajā nodokļu kontā līdz nākamā mēneša 23. datumam, saglabājot līdzšinējo nodevas piemērošanas kārtību.
STRĪDU IZŠĶIRŠANA
Normatīvo aktu projekti
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā paplašina liecinieku pienākumus, precizē žurnālistikas avotu aizsardzību un pilnveido nepilngadīgo atbrīvošanu no kriminālatbildības (Projekta ID 26-TA-2227)
Nodots publiskai apspriedei līdz 25.09.2026.
Likumprojekts paredz noteikt, ka lieciniekam ir pienākums liecināt pret savu tuvinieku, kad noziegums izdarīts pret nepilngadīgā dzīvību vai tikumību vai dzimumneaizskaramību. Tāpat nepilngadīgajam lieciniekam tiek paredzētas papildu tiesības neliecināt pret tuviniekiem, no kuriem viņš ir materiāli vai citādi atkarīgs. Papildus tiek noteikts, ka tiesa varēs prasīt atklāt žurnālistikas avotu ne tikai žurnālistam vai redaktoram, bet arī uz mediju pakalpojumu sniedzējiem, redakcionālo personālu un citām personām, kurām profesionālo vai pastāvīgo attiecību dēļ var būt pieejama informācija par avotu vai konfidenciālu saziņu. Vienlaikus tiek noteikts jauns pamats kriminālprocesa izbeigšanai – ja konstatēti Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētie nosacījumi, kas atbrīvo personu no kriminālatbildības.
Prokurors Krimināllikuma noteiktajos gadījumos varēs izbeigt kriminālprocesu pret nepilngadīgo, nosacīti atbrīvojot viņu no kriminālatbildības un piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Noteiktos gadījumos (Krimināllikumā noteiktajos) augstāka prokurora piekrišana vairs nebūs nepieciešama. Ja nepilngadīgais tiks nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, lēmumā par procesa izbeigšanu prokuroram būs jānorāda arī lēmums par kaitējuma kompensāciju subsidiāri ar vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izņemot gadījumus, kad kaitējuma atlīdzināšana ietilpst šo personu amata pienākumos. Tiek paredzēts 30 dienu termiņš labprātīgai kompensācijas samaksai.
Ar grozījumiem Krimināllikumā pilnveido nepilngadīgo atbrīvošanu no kriminālatbildības, kriminalizē noziedzīgu apvienību izveidošanu un patvaļīgu pieslēgšanos energoapgādes sistēmām (Projekta ID 26-TA-2217)
Likumprojekts nodots publiskai apspriešanai līdz 25.09.2026.
Plānots noteikt, ka prokurors varēs nepilngadīgo nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības, tā vietā piemērojot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli. Pārbaudes laiks paredzēts no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem, bet, ja pārbaudes laikā nepilngadīgais izdara jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu vai nepilda piemēroto līdzekli, kriminālvajāšanu var turpināt.
Paredzēts kriminalizēt noziedzīgas apvienības izveidošanu, iesaistīšanos tajā, tās finansēšanu, vadīšanu, dalību tās izdarītajos smagos vai sevišķi smagos noziegumos.
Tapat paredzēts noteikt kriminālatbildību par patvaļīgu pieslēgšanos elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes apgādes sistēmai vai šo sistēmu tīšu bojāšanu, paredzot sodu līdz 3 gadiem brīvības atņemšanas vai alternatīvus sodus. Grozījumi ir saistīti arī ar Direktīvas (ES) 2026/1021 par korupcijas apkarošanu pārņemšanu.
Ar grozījumiem likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” precizē kritēriju, kad aizliegta vienošanās iepirkumā atzīstama par izdarītu lielā apmērā (Likumprojekts Nr. 1193/Lp14)
Pieņemts 3.lasījumā 24.09.2026.
Likumprojekts paredz papildināt likumu ar kritēriju, kura esamība radīs pamatu atzīt aizliegtu vienošanos iepirkumā par izdarītu lielā apmērā. Šāda kvalifikācija tiks piemērota, ja iestājas līgumcena aizliegtās vienošanās iepirkumā, tas ir kopēja samaksa par iepirkuma līguma izpildi, kurā ietverti visi piemērojamie nodokļi, izņemot pievienotās vērtības nodokli, nav bijusi mazāka par 100 000 eiro.
Ar grozījumiem Krimināllikumā noteiks kriminālatbildību par aizliegtām vienošanām publiskajos iepirkumos (Likumprojekts Nr. 1192/Lp14)
Pieņemts 3. lasījumā 24.09.2026.
Krimināllikuma grozījumu mērķis ir pastiprināt šobrīd normatīvajos aktos noteikto atbildību par aizliegtu vienošanos iepirkumos, paredzot kriminālatbildību par šādām darbībām fiziskām personām, kuras ir iesaistītas aizliegtās vienošanās procesā un, rīkojoties juridiskas personas interesēs, ir veikušas darbības, lai panāktu aizliegtas vienošanās iepirkumu procedūrā.
Tiesu prakse
Maksātnespējas procesa administrators nav tiesīgs mantinieka vietā izlemt, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu (SKC-646/2026)
Lēmums pieņemts 15.09.2026.
Parādniekam, kuram pasludināts maksātnespējas process, neilgi pirms tam bija mirusi māte. Lai gan parādnieks bija aicināts pieņemt mātes atstāto mantojumu, viņš uz šo aicinājumu nebija nekādi reaģējis un noteiktajā termiņā nebija paudis gribu mantot, tādēļ visu mantojumu varētu būt ieguvis brālis. Maksātnespējas procesa administrators uzskatīja, ka nepieteikšanās uz mantojumu aizskārusi kreditoru kopuma intereses, jo parādnieks izvairījies iegūt mantu, ko varētu novirzīt parādu segšanai, tādēļ parādnieka vārdā cēla tiesā mantojuma prasību, lūdzot atzīt parādnieka nepieteikšanos uz mantojumu jeb mantojuma atraidīšanu par spēkā neesošu un apstiprināt parādnieku mantojuma tiesībās uz viņam pienākošos domājamo daļu no mantojuma.
Senāta Civillietu departaments atzina, ka mantinieka brīvā griba noteiktajā kārtībā un termiņā pašam pieņemt mantojumu vai to atraidīt ir nostiprināta Civillikumā ietvertajā mantojuma tiesību regulējumā kā fundamentāla un neaizskarama vērtība. Izņēmums, kad mantojumu pieļaujams pieņemt vai atraidīt citas personas vietā un vārdā, attiecas uz gadījumiem, kad šāda vietniecība ir obligāti nepieciešama objektīvu iemeslu dēļ – to nevar piemērot izskatāmajā lietā, jo mantot ir aicināta pilngadīga persona, kam nav rīcībspējas ierobežojumu. Līdz ar to lietā ir ticis pareizi atzīts, ka maksātnespējas procesa administratoram nav tiesību parādnieka vārdā un vietā celt mantojuma prasību, lai apstrīdētu mantojuma atraidīšanu.
Senāts skaidro likumam pretēja darījuma izpratni un atgādina, ka mantojuma aizgādnības mērķis nav peļņas gūšana (SKC-22/2026)
Mantojuma aizgādnis, kurš vienlaikus ir viens no trim līdzmantiniekiem, mantojuma masas vārdā bija noslēdzis telpu nomas līgumu par mantojuma masā ietilpstošām nekustamā īpašuma telpām, savukārt nomnieks par šīm pašām telpām bija noslēdzis apakšnomas līgumu. Tā kā nomnieks ilgstoši nebija maksājis nolīgto nomas maksu, abi pārējie līdzmantinieki cēla tiesā prasību pret aizgādni, nomnieku un apakšnomnieku, lai panāktu zaudējumu atlīdzību proporcionāli viņu domājamām daļām no īpašuma. Prasībā vienlaikus tika lūgts atzīt noslēgtos nomas un apakšnomas līgumus par fiktīviem, jo tie esot noslēgti par nepamatoti zemu cenu un ar nolūku apgrūtināt prasītājiem piekrītošo mantojuma masu, kā arī aizgādnis to noslēgšanu prettiesiski neesot saskaņojis ar bāriņtiesu.
Senāts konstatēja, ka Vidzemes apgabaltiesa ir kļūdaini atzinusi nomas līgumu par spēkā neesošu, jo šādam tiesas vērtējumam nav saskatāms tiesiskais pamats. Vērtējot, vai tiesisks darījums būtu atzīstams par prettiesisku, noteicošā ir attiecīgās darbības un tās mērķa, nevis darījuma dalībnieku iespējamo motīvu juridiskā kvalifikācija. Kā norāda Senāts, nomas līguma projekta neiesniegšana apstiprināšanai bāriņtiesā nenozīmē, ka līgums tādēļ būtu spēkā neesošs kā likumam pretējs, jo minētais apstāklis attiecas tikai uz darījuma noslēgšanas procedūru, nevis tā priekšmetu. Turklāt mantojuma aizgādņa likumā noteiktais pienākums ir rūpēties par mantojuma saglabāšanu, nevis gūt no tā peļņu, tādēļ nav pamatots arguments, ka aizgādnim bija pienākums censties no mantojuma iznomāšanas gūt lielāko iespējamo labumu. Senāts arī atzina, ka tiesa nav pienācīgi noskaidrojusi, kā tieši izpaudies un kādā apmērā pierādīts prasītāju ciestais zaudējums. Senāta spriedumā papildus uzsvērts, ka atrautās peļņas konstatēšanas priekšnoteikums ir aizgādņa prettiesiska rīcība, kas līdzšinējā tiesas procesā nav tikusi pierādīta.
Senāts lemj, ka prasībā par laulātā mantas atsvabināšanu no piedziņas atbildētājiem jābūt arī piedzinējiem (SKC-75/2026)
Spriedums pieņemts 15.09.2026.
Laulības laikā prasītāja iegādājās dzīvokli, īpašuma tiesības nostiprinot uz sava vārda, taču dēļ atbildētāja parādiem uz šo īpašumu tika nostiprinātas piedziņas atzīmes. Prasītāja lūdza atzīt dzīvokli par savu atsevišķo mantu un dzēst piedziņas atzīmes, taču prasība tika noraidīta, jo kreditori bija pieaicināti tikai kā trešās personas, nevis atbildētāji. Senāts atzina, ka saskaņā ar CPL 633. panta otro daļu prasība par piedziņas atzīmes dzēšanu jāceļ gan pret parādnieku, gan piedzinējiem, kuru tiesības ar spriedumu var tikt tieši skartas. Tāpat Senāts norādīja, ka laulības laikā iegādāts nekustamais īpašums, ja zemesgrāmatā nav norādes par tā atsevišķās mantas statusu, attiecībās ar trešajām personām prezumējams par laulāto kopīgo mantu. Tādēļ prasība bija pamatoti noraidīta, tomēr prasītājai saglabājās tiesības atkārtoti vērsties tiesā, ceļot prasību pret visiem nepieciešamajiem atbildētājiem.
MEKLĒT RAKSTU
MEKLĒT PĒC TĒMĀM
Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums
VIKTORIJA Cherkas
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Viktorija ir starptautisko direktoriju atzīta Latvijas juridiskā eksperte projektu vadības un uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) jomās, t.sk. enerģētikas projektos (vēja un saules parku projektu attīstībā).
Tāpat Viktorija sniedz juridiskās konsultācijas ikdienas uzņēmējdarbības veikšanai – no uzņēmumu dibināšanas, pārvaldības, dalībnieku attiecību veidošanas, restrukturizācijas un citiem ar uzņēmējdarbību saistītiem jautājumiem. Vienlaikus Viktorija ir arī eksperte nekustamo īpašumu attīstības, iegādes un nomas jautājumos, kā arī sniedz palīdzību privātpersonām un uzņēmumiem jautājumos par relokāciju vai īpašumu iegādi Spānijā.
ALISA LEŠKOVIČA
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Alisa ir pieredzējusi advokāte, RockBridge Legal partnere. Kopš 2008. gada Alisa konsultē klientus un sniedz juridisku palīdzību sarežģītākajos nodokļu un muitas jautājumos.
Alisa specializējās arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML), sankciju jomā, kā arī darbības atbilstības (compliance) jautājumos. Alisai ir ievērojama pieredze korporatīvo noziegumu un izmeklēšanas lietās, kas saistītas ar nodokļu, muitas un sankciju jautājumiem.
Viktorija Jarkina-toča
PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE
Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā.
Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.