Muitas atzinums pats par sevi nav pietiekams pierādījums, lai atzītu mantu par sankcionētu jeb saistītu ar noziedzīgu nodarījumu

Kriminālprocesos par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu preces klasifikācijai atbilstoši Eiropas Savienības Kombinētajai nomenklatūrai ir izšķiroša nozīme, jo tieši no tās ir atkarīgs secinājums par to, vai konkrētā prece ietilpst sankcionēto preču lokā.

Kriminālprocesi par sankciju pārkāpšanu parasti tiek uzsākti, pamatojoties uz Muitas pārvaldes Tarifu daļas atzinumu par preces klasifikāciju saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru, kas kļūst par galveno un bieži vien pat vienīgo pierādījumu preces atbilstībai konkrētajam Kombinētās nomenklatūras kodam un līdz ar to arī tam, ka prece ir sankcionēta.

Pierādījumu ticamība sankciju lietās

Nav apšaubāms, ka Muitas pārvaldes atzinums kā kompetentās institūcijas atzinums ir izmantojams kriminālprocesā kā pierādījums pierādīšanas priekšmetā ietilpstošo faktu esamības vai neesamības pamatošanai. Muitas pārvalde ir kompetentā iestāde, kas veic muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu, novēršanu un profilakses pasākumus saistībā ar preču un skaidras naudas pārvietošanu pāri Eiropas Savienības muitas robežai un uz Eiropas Savienības iekšējām robežām. Taču no tā neizriet, ka Muitas pārvaldes atzinumam automātiski būtu piešķirama priekšrocība pār citiem pierādījumiem, kas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā. Arī Kriminālprocesa likuma 128. panta trešā daļa noteic, ka nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Turklāt ir būtiski, ka, tikai apskatot preces un to fotoattēlus muitas pārbaudes ietvaros, nevērtējot preču objektīvās īpašības un pazīmes, neveicot ekspertīzi vai padziļinātu apskati, nevar nonākt pie viennozīmīga secinājuma par preču īpašībām.

Ko atzina tiesa?

Vairākās sankciju lietās, kurās RockBridge Legal tiesvedību komanda sniegusi juridisko palīdzību un nodrošinājusi pārstāvību klientiem, policija vai muita ir atzinusi, ka sākotnējā klasifikācija saskaņā ar Kombinēto nomenklatūru ir bijusi nepareiza, rezultātā atzīstot, ka preces nav sankcionētas. Tādējādi Muitas atzinumam tāpat kā jebkuram citam pierādījumam nav augstākas ticamības pakāpes nekā citiem pierādījumiem. Tāpat kā jebkurā citā atzinumā un dokumentā, tajā var būt kļūdaini secinājumi.

Taču jau divos procesos par noziedzīgi iegūtu (ar noziegumu saistītu) mantu sankciju lietās tiesa ir izdarījusi vēl vienu būtisku secinājumu: Muitas pārvaldes atzinums pats par sevi nav pietiekams pierādījums, lai atzītu mantu par sankcionētu un izslēgtu saprātīgas šaubas par tās saistību ar noziedzīgu nodarījumu.

Tiesa ir norādījusi, ka tā neapšauba Muitas pārvaldes atzinumu pieļaujamību un nozīmi kriminālprocesā. Tomēr šie atzinumi nav vienīgie lietā esošie pierādījumi. Tiesai ir pienākums vērtēt visu pierādījumu kopumu, nevis piešķirt iepriekš noteiktu pārsvaru atsevišķiem pierādījumiem. Ja lietā konstatējamas būtiskas pretrunas starp muitas iestādes secinājumiem, ražotāja dokumentāciju, komercdarījumu dokumentiem un citiem pierādījumiem, tad šādas pretrunas nevar tikt novērstas tikai ar atsauci uz muitas iestādes atzinumu. Tiesa nevar piešķirt izšķirošu nozīmi vienīgi Muitas pārvaldes Tarifu daļas atzinumiem, ignorējot citus lietā esošos pierādījumus, kuri objektīvi norāda uz iespējamu atšķirīgu preces klasifikāciju. Savukārt bez nepārprotama secinājuma par preces klasificēšanu ar Kombinētās nomenklatūras kodu nav iespējams izdarīt drošu secinājumu, ka prece ietilpst Eiropas Savienības tiesību aktos paredzēto sankcionēto preču lokā.