Kad tiku uzrunāta uzrakstīt “ievadkursu” jaunajiem uzņēmumiem par nodokļiem, šķita, ka raksts sastāvēs tikai no viena teikuma, jo būtiskākais, kas jāzina uzņēmējiem par nodokļiem ir tas, ka “Tā vai citādi, bet nodokļi būs jāmaksā!”. Tā ir patiesība, par kuru jaunie uzņēmēji nedomā, tāpat kā nedomā, ka jebkāda uzņēmējdarbība vienmēr ir saistīta ar risku, tostarp risku “iekulties” nodokļu parādos.

Domājot par jaunajiem uzņēmējiem, neviļus nāk prātā salīdzinājums ar jaunlaulātajiem, kur valsts ir kā skarbā sieva, kas laulības šķiršanas gadījumā parūpēsies par to, lai viss viņai pienākošais tiktu samaksāts pat tad, ja bijušo laulāto būs jāatstāj bez biksēm.

Kontekstā ar to, ka pēc statistikas ~40% jaundibināto uzņēmumu izbeidz savu darbību jau pirmajā darbības gadā, bet no atlikušajiem uzņēmumiem ~ 90% beidz darbību nākamajos piecos gados, ieteiktu jaunajiem uzņēmējiem padomāt par uzņēmējdarbību plašākā kontekstā – ne tikai par brīžiem, kad viss ir labi un rožaini, bet arī par brīžiem, kad viss ir slikti un nav naudas valstij nomaksāt nodokļus.

Lai arī nevienam no jaunlaulātajiem nepatīk domāt par iespējamo laulības šķiršanu, tomēr laulības līgumus parasti slēdz pirms laulībām. Arī, uzsākot uzņēmējdarbību, Jūs neizbēgami iesaistāties attiecībās ar valsti, tādēļ ir vērts padomāt par to, kā šīs attiecības “šķirsiet”, ja nu uzņēmējdarbība īsti neizdosies, kā plānojat.

Tā kā, uzsākot uzņēmējdarbību, komercsabiedrības kapitāldaļu īpašnieks parasti ir arī valdes loceklis, tad apskatīsim iespējamo attiecību “šķiršanu” no valdes locekļu atbildības skatu punkta.

BIEŽĀK PIEĻAUTĀ KĻŪDA

Iedomāsimies visļaunāko scenāriju. Uzņēmējdarbība nav izdevusies un uzņēmumam parādījušies nodokļu parādi, kuru nomaksai naudas nepietiek. Ļoti bieži valdes locekļi steidz pamest “grimstošo kuģi” (jeb uzņēmumu), atstājot to bez izpildinstitūcijas, kas vada un pārstāv to. Viņi domā, ka šāds solis viņus paglābs no Valsts ieņēmumu dienesta, no kreditoriem, no visiem. Tomēr šāds solis attaisno sevi tikai tad, ja “grimstošais kuģis” tiek pamests juridiski pareizi.

Lai arī nav vienas receptes, kas der visiem, tomēr galvenie soļi, kurus valdes loceklim būtu jāapsver situācijā, ja uzņēmums ir nonācis nodokļu parādu gūstā, ir sekojoši:

   a) Izmantojiet likumā paredzētās iespējas nodokļa parādu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku (no 1 līdz 5 gadiem, atkarībā no iemesliem, kāpēc uzņēmumam radās nodokļu parādi) vai rast citus risinājumus nodokļu parādu samaksai. Atcerieties, ka valsts izvirza savas intereses kā prioritārās un iestādēm maz rūp, ka uzņēmumam, bez valsts, ir arī citi kreditori vai darba ņēmēji, kuri arī gaida samaksu.

   Ja nodokļa parāda samaksu nav izdevies sadalīt termiņos vai atlikt, vai arī pēc nodokļu parāda atlikšanas vai sadalīšanas termiņos (vai citiem pasākumiem) naudas tik un tā pietrūkst nodokļu parādu segšanai, tad izvērtējiet pieteikuma iesniegšanu tiesā par tiesiskās aizsardzības procesa vai juridiskās personas maksātnespējas procesa ierosināšanu.

   b) Ja pastāv Maksātnespējas likuma 57.pantā minētās juridiskās personas maksātnespējas pazīmes, tad valdes loceklim pat rodas pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespējas procesa ierosināšanu. Tā iesniegšanai, valdes loceklim nav nepieciešams saņemt komercsabiedrības dalībnieku piekrišanu vai lēmumu.

   Ja valdes loceklis ir arī komercsabiedrības dalībnieks, tad pirms sniegt maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, ir jābūt skaidrībai par nākotnes plāniem. Visi ir pieraduši, ka  uzņēmumam ar nodokļu parādiem ir iespējams ierosināt maksātnespējas procesu, bet saimniecisko darbību turpināt ar jaunu uzņēmumu (bez nodokļu parādiem). Tomēr šāda prakse vairs nestrādā! Valsts ieņēmumu dienests ļoti aktīvi piedzen maksātnespējīgā uzņēmuma nesamaksātos nodokļu parādus no jauna uzņēmuma, ja vien konstatē, ka uzņēmums pēc būtības turpina maksātnespējīgās komercsabiedrības saimniecisko darbību, pārņemot tās darbaspēku, aktīvus, piegādātājus utt., tas ir, ja ir notikusi uzņēmuma pāreja.

  c) Parūpējaties, lai uzņēmuma manta un visi grāmatvedības dokumenti tiek nodoti maksātnespējas administratoram. Fiksējiet mantas un dokumentu nodošanas faktu.

Diemžēl biežāk “grimstoša kuģa” (jeb finansiālās grūtībās nonākušā uzņēmuma) pamešana notiek pavisam citādi. Proti, valdes locekļiem aizejot, uzņēmums tiek atstāts likteņa varā – bez izpildinstitūcijas (valdes); nolemts piespiedu likvidācijai.

Tomēr šādai neapdomīgai rīcībai var būt tālejošas sekas, kuras ir iespējams novērst (vai vismaz mazināt), savlaicīgi iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Šī raksta sākumā uzņēmēja un valsts attiecības tika salīdzinātas ar laulāto attiecībām.  Maksātnespējas pieteikums ir sava veida “laulības līgumu”, kas var novērst to, ka valsts (kā īgnā sieva) neatstāj valdes locekli bez biksēm!

ADMINISTRATĪVĀ ATBILDĪBA

Pirmkārt, valdes locekli, kura darbības laikā uzņēmumam ir radušies nodokļu parādi, var saukt pie administratīvās atbildības par juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma nesniegšanu. Ja šis uzņēmuma pienākums iestājas saistībā ar neizpildītām nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistībām, tad Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs valdes loceklim piemērot naudas sodu – no 300 EUR līdz 1 000 EUR. Taču naudas sods nav tas sliktākais, kas var notikt. Kā likums, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs piemērot arī papildu sodu – aizliegumu ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās uz laiku līdz 5 gadiem, kas būtiski ierobežo jebkādas turpmākās komercdarbības veikšanu.

Praksē ir novērots, ka Valsts ieņēmumu dienests piemēro maksimālo sodu un minēto papildsodu, ja konstatē, ka administratīvās atbildības procesa izskatīšanas dienā maksātnespējas procesa ierosināšanas pieteikums tā arī nav iesniegts. Ja uzņēmums būs palicis bez valdes, tad nu jau bijušais uzņēmuma valdes loceklis iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nevarēs.

IEKĻAUŠANA RISKA PERSONU SARAKSTĀ

Bez tam valdes locekli, kura darbības laikā uzņēmumam bija radušies nodokļu parādi virs 15 000 EUR vai kādi citi viņa darbības laikā radušies apstākļi bija par iemeslu uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanai, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs iekļaut valdes locekli riska personu sarakstā,[1] no kura ir iespējams izkļūt tikai 3 veidos :

   a) samaksājot uzņēmuma nodokļu parādus vai pagarinot to samaksas termiņu (t.i., saņemot Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi ar termiņu līdz trim gadiem);

     b) iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā;

   c) beidzoties likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam termiņam – 3 gadi pēc valdes locekļa iekļaušanas riska personu sarakstā.

Vienkāršākais veids, protams, būtu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, taču tas nebūs iespējams, ja uzņēmums būs palicis bez valdes. Turklāt, praksē mēdz gadīties, ka gadījumos, kad uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad to izslēgšanai no riska personu saraksta, Valsts ieņēmumu dienests paprasa, lai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu paraksta un iesniedz visi valdes locekļi. Lai gan raksta autorei nešķiet, ka šāda prasība ir likumīga (un izriet vien no burtiskas likuma interpretācijas), tomēr valdes loceklis, kas būs atstājis savu amatu pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas, šo prasību izpildīt nevarēs, un attiecīgi būs spiests palikt riska personu sarakstā vēl ilgstošu laiku.

VALDES LOCEKĻA PERSONĪGĀ ATBILDĪBA PAR UZŅĒMUMA NODOKĻU PARĀDIEM

Visbeidzot neaizmirsīsim arī par to, ka, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” XI nodaļu Valsts ieņēmumu dienests var uzsākt procesu par uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu no valdes locekļa, kura darbības laikā bija izveidojušies attiecīgie nodokļu parādi, ja ir izpildījušies noteiktie kritēriji, tostarp, ja nav iesniegts juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums. Ja Valsts ieņēmumu dienests ir uzsācis procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļa, tad atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 61. pantam Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz valdes locekļa iesniegumu, atceļ lēmumu par nokavēto maksājumu atlīdzināšanu gadījumā, kad tiesa attiecībā uz juridisko personu pieņem nolēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu vai juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Tie valdes locekļi, kas būs savu amatu atstājuši, atstājot uzņēmumu likteņa varā bez valdes, iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu vai pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšanu nevarēs. Attiecīgi, uzņēmuma nodokļu parādus valdes loceklim var nākties samaksāt no personiskās mantas.

Rezumējot visu iepriekš minēto, būtiskākais, ko būtu jāzina par nodokļiem ir tas, ka, uzsākot uzņēmējdarbību, Jūs neizbēgami iesaistīsieties attiecībās ar valsti, taču šīm attiecībām nav jābūt sarežģītām un neparedzamām, ja vien rīkosieties kā rūpīgs saimnieks un apzināsieties savu, kā valdes locekļa atbildību.

Jūsu Alisa