Papildinās dividenžu definīciju: ko tas nozīmēs UIN piemērošanā?

Pašlaik Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums noteic, ka dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no:

1. akcijām; vai
2. citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē.

Jebkurš cits ienākums par dividendēm netiek uzskatīts. Tieši šī salīdzinoši vienkāršā dividenžu definīcija pašlaik var radīt situācijas, kad viens un tas pats ienākums tiek aplikts ar nodokli divas reizes.

Tādēļ ir izstrādāti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas paredz papildināt termina “dividendes” definīciju, tajā ietverot arī:

1. likvidācijas kvotu; un
2. uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas.

Kāpēc šādas izmaiņas ir nepieciešamas un ko tās praktiski nozīmēs, aplūkosim šajā rakstā.

Savu daļu atpirkšana

Aplūkosim šādu situāciju.

Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai LatCo (turpmāk – MĀTE) pieder 1000 kapitāldaļu jeb 100 % Lietuvā reģistrētā komercsabiedrībā LitCo (turpmāk – MEITA). Vienas MEITAS kapitāldaļas vērtība ir 10 euro.

MEITA vēlas no MĀTES atpirkt 100 savas kapitāldaļas, kas veido 10 % no visām kapitāldaļām, lai tās piešķirtu valdes locekļiem un darbiniekiem.

MĀTE pārdod MEITAI 100 tai piederošās MEITAS kapitāldaļas par 2000 euro, proti, par cenu, kas pārsniedz to nominālvērtību (100 × 10 = 1000 euro).

Attiecīgi ienākuma daļa 1000 euro apmērā (2000 – 1000) veido MĀTES peļņu, kas turpmāk tiks sadalīta tās dalībniekiem dividendēs.

MEITA jeb Lietuvā reģistrētā komercsabiedrība ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja Lietuvā. Attiecīgi MEITA jau ir samaksājusi uzņēmumu ienākuma nodokli no peļņas, tostarp no 2000 euro, kas tika izmantoti savu daļu atpirkšanai no MĀTES.

Tādējādi veidojas situācija, kurā nodoklis no ienākuma, kas izmantots savu kapitāldaļu atpirkšanai, pirmo reizi jau ir samaksāts MEITAS līmenī. Savukārt otro reizi nodoklis tiks samaksāts MĀTES līmenī, sadalot šo peļņu dividendēs tās dalībniekiem.

Citās valstīs uz peļņas sadali attiecināmā atlīdzības daļa no savu akciju atpirkšanas tiek uzskatīta par dividenžu izmaksu. Savukārt Latvijā šāds ienākums pašlaik par dividendēm netiek uzskatīts. Līdz ar to tam nevar piemērot arī Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. pantā paredzētos atbrīvojumus no nodokļa.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 6. pants paredz nodokļa maksātāja tiesības samazināt taksācijas periodā ar UIN apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā nodokļa maksātājs taksācijas periodā ir saņēmis dividendes no dividenžu izmaksātāja, kurš savā rezidences valstī ir UIN maksātājs, vai dividendes, no kurām to izmaksas valstī ir ieturēts nodoklis.

Piemēram, ja MĀTE saņem no MEITAS Lietuvā dividendes 10 000 euro apmērā, atbilstoši UIN likuma 6. pantam MĀTE kā Latvijas komercsabiedrība drīkst samazināt ar UIN apliekamo bāzi par saņemtajām dividendēm 10 000 euro apmērā.

Tomēr pašreizējā dividenžu definīcija nepieļauj samazināt ar UIN apliekamo bāzi par uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas, kas aplūkotajā piemērā ir 1000 euro. Attiecīgi MĀTEI, sadalot šo peļņu dividendēs, no minētās atlīdzības būs jāsamaksā UIN, lai gan UIN par šo ienākumu jau ir samaksāts MEITAS līmenī.

Likvidācijas kvota

Līdzīgi apsvērumi attiecināmi arī uz likvidācijas kvotu.

Arī no ienākuma, kas tiek izmaksāts kā likvidācijas kvota, nodoklis jau ir samaksāts likvidējamās MEITAS līmenī. Tādējādi rodas jautājums, kādēļ par šo pašu ienākumu nodoklis būtu maksājams atkārtoti arī ienākuma saņēmēja jeb MĀTES līmenī.

Kas tieši mainīsies?

Lai novērstu iepriekš aprakstītās situācijas un nepieļautu viena un tā paša ienākuma aplikšanu ar nodokli divas reizes, likumprojekts paredz paplašināt termina “dividendes” definīciju.

Turpmāk par dividendēm paredzēts uzskatīt ne tikai ienākumu no akcijām un citām tiesībām piedalīties komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē, bet arī:

1. likvidācijas kvotu; un
2. uz peļņas sadali attiecināmo atlīdzības daļu no akciju atpirkšanas.

Tādējādi nodokļa maksātājam, saņemot kādu no minētajiem ienākumiem, kas turpmāk tiks uzskatīti par dividendēm, būs tiesības piemērot iepriekš aprakstīto UIN likuma 6. pantā noteikto atbrīvojumu.

Tāpat likumprojekts paredz, ka ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj tikai tā likvidācijas kvotas daļa, kas veidojas kā pozitīva starpība starp likvidējamā nodokļa maksātāja pašu kapitāla vērtību un dalībnieka ieguldīto summu.

Savukārt, ja dividendes ietvers ienākumu no savu akciju atpirkšanas, ar UIN apliekamajā bāzē būs jāiekļauj atlīdzības daļa, kas veidojas kā pozitīva starpība starp aprēķināto atlīdzību par akcijām un akciju nominālvērtību.

Papildus tam UIN likuma pārejas noteikumi paredz, ka likvidācijas kvota un atlīdzība par savu akciju iegūšanu ir uzskatāma par dividendēm, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.

Tādējādi nodokļa maksātājiem būs tiesības veikt UIN korekcijas, tostarp iesniegt precizētas UIN deklarācijas, par periodu, kas sākas 2026. gada 1. janvārī.