Pieņemts jauns noziedzīgo nodarījumu pret dabas vidi regulējums

2026. gada 15. oktobrī stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā un likumā „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk – PKLS), ieviešot Latvijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK.

Grozījumu mērķis ir samazināt pret dabas vidi izdarītu noziedzīgo nodarījumu skaitu un to radītās negatīvās sekas, kā arī nodrošināt efektīvu reaģēšanu, tostarp rezultatīvu pārrobežu sadarbību.

Ar grozījumiem tiek paplašināti likumā regulētie noziedzīgie nodarījumi pret vidi, atbildība, kā arī noteikti bargāki sodi. Tiek precizēts, kādos gadījumos ar noziedzīgu nodarījumu pret vidi radīts būtisks kaitējums.

Bargāki sodi

Ar grozījumiem Krimināllikumā tiek noteikti bargāki sodi par vairākiem vides noziegumiem. Piemēram, maksimālais brīvības atņemšanas sods par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, turpmāk būs pieci gadi iepriekš noteikto četru gadu vietā. Ja šī nodarījuma rezultātā ir iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā vai ar to radīts neatgriezenisks kaitējums attiecīgajai ekosistēmai vai dzīvotnei, vai ar to radīts neatgriezenisks kaitējums gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, tad brīvības atņemšana, kuras laiks var sasniegt līdz pat astoņiem gadiem, ir vienīgais iespējamais pamatsods par šādu nodarījumu.

Paplašināti Krimināllikumā regulētie noziedzīgie nodarījumi pret vidi

Turpmāk kriminālatbildība iestāsies arī par šādiem Krimināllikumā iepriekš neregulētajiem vides noziegumiem:

1) Zemes dzīļu un ūdeņu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpšana;
2) Kuģu pārstrādes noteikumu pārkāpšana;
3) Piesārņojumu regulējošā normatīvajā aktā noteiktas iekārtas nelikumīga ekspluatācija;
4) Lauksaimniecības vai meža produktu un no tiem iegūtu izstrādājumu (liellopu izcelsmes produktu, kakao, kafijas, palmu eļļas, kaučuka, sojas, koksnes) nelikumīga laišana tirgū;
5) Darbības ar invazīvām svešzemju sugām;
6) Darbības, kas veiktas bez ietekmes uz vidi novērtējuma.

Iepriekš par minētajām darbībām, kas ar grozījumiem Krimināllikumā ir kriminalizētas, tika paredzēta administratīvā atbildība. Kā uzsvērts grozījumu anotācijā, atbilstība Eiropas Savienības vides aizsardzības tiesību aktiem būtu jāstiprina, paredzot iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus, kas atbilst nodarījumu smagumam un kas var paust lielāku sabiedrisko nosodījumu kā administratīvo sodu izmantošana. Lai nepieļautu prettiesisku rīcību, kas kaitē videi, un atturētu no tās, izšķirīgi svarīga ir krimināltiesību un administratīvo tiesību komplementaritāte.

Kritēriji, kas ir būtisks kaitējums, ko radījis noziedzīgais nodarījums pret dabas vidi

Kriminālatbildība par lielāko daļu no nodarījumiem, kas vērsti pret dabas vidi, iestājas tikai tad, ja konkrēts nodarījums ir radījis būtisku kaitējumu.

Līdz šim būtisku kaitējumu ir definējusi vienīgi PKLS 23. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām:

1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses;
2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu;

3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses.

PKLS 1. pielikums noteic kritērijus, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā, taču līdz šim nacionālais regulējums nenoteica citus īpašus kritērijus, pēc kuriem noteikt būtisku kaitējumu vides noziegumu gadījumā, kas nav saistīti ar likumu aizsargātajām interesēm mežā vides saglabāšanā.

Ar grozījumiem PKLS papildināts 23.2 pantu, kas nosaka:

(1) Atbildība par Krimināllikuma XI nodaļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pret dabas vidi, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā radušās kādas no šā likuma 23. pantā minētajām sekām vai noziedzīgais nodarījums varēja izraisīt cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vai izraisīja vai varēja izraisīt ievērojamu kaitējumu gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātei, ievērojamu kaitējumu jūras vides stāvoklim vai virszemes ūdeņu ekoloģiskajai kvalitātei vai ekoloģiskajai ilgtspējai, vai pazemes ūdensobjektu kvantitatīvajiem rādītājiem vai ievērojamu kaitējumu ekosistēmai, dzīvotnei, dzīvniekiem vai augu sugām.

(2) Novērtējot šā panta pirmajā daļā radīto būtisko kaitējumu, tiek ņemti vērā viens vai vairāki šādi kritēriji:

1) attiecīgo priekšmetu vai īpatņu skaits;
2) normatīvajos aktos noteiktais slieksnis, vērtība vai cits noteikts lielums;
3) attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanās stāvoklis;
4) vides atjaunošanas izmaksas, ja tās ir iespējams novērtēt;
5) rīcība ir saistīta ar videi vai cilvēka veselībai riskantu vai bīstamu darbību, kuras veikšanai ir nepieciešama atļauja;
6) materiāls vai viela ir klasificēta kā bīstama vai citādi kaitīga videi vai cilvēka veselībai;
7) noziedzīgs nodarījums izraisījis pastāvīgu un neatgriezenisku virszemes ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātes klases maiņu;
8) citi nozīmīgi kritēriji.

Kopsavilkums

Grozījumi Krimināllikumā un PKLS iezīmē būtisku soli Latvijas vides krimināltiesiskās aizsardzības stiprināšanā. Bargāki sodi par vides noziegumiem un kriminālatbildības attiecināšana uz jauniem vides pārkāpumu veidiem apliecina, ka kaitējums dabas videi tiek uztverts kā nopietns sabiedrības un nākamo paaudžu interešu apdraudējums. Vienlaikus šie grozījumi var skart vairākas personu grupas – gan uzņēmējus, kuru darbība saistīta ar ražošanu, atkritumu apsaimniekošanu, bīstamām vielām, gan lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares pārstāvjus, gan arī privātpersonas.

Nepieciešama palīdzība? Sazinieties ar mums

Viktorija Jarkina-toča

PARTNERE, ZVĒRINĀTA ADVOKĀTE

Dr.iur. Viktorija Jarkina ir RockBridge Legal partnere, kuru starptautiskās juridiskās prakses direktorijas Chambers Europe, Chambers Global, Best Lawyers un Legal 500 ierindo starp vadošajiem krimināltiesību advokātiem Latvijā. 

Viktorija specializējas dalībnieku strīdos, civiltiesvedībās un komerctiesvedībās, kā arī krimināltiesībās, nodrošinot pārstāvību un aizstāvību ekonomisko noziegumu lietās, tai skaitā lietās par noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un par pārkāpumu pret vidi lietās. Turklāt Viktorijai ir plaša pieredze darbā ar franšīzēm, kur viņa sniedz pilnu ar franšīzēm saistīto juridisko palīdzību.

Jekaterina Latarija

JURISTE

Jekaterina ir RockBridge juriste, kas sniedz juridisko palīdzību biroja advokātiem krimināllietās gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan tiesā (t.sk. procesos par noziedzīgi iegūtu mantu).