Sankciju ceļvedis uzņēmējiem

Katra uzņēmēja mērķis ir veidot sekmīgu biznesu un gūt peļņu. Liela daļa no uzņēmējiem ir koncentrēta jaunu klientu meklēšanā, papildus finansējuma piesaistīšanā, biznesa izaugsmē,  un nav laika vai vienkārši negribas nodarboties ar birokrātiju un procesiem, kas nenes peļņu. Pie šādiem procesiem pieder esošo vai potenciālo sadarbības partneru vai preču pārbaude uz sankcijām.  Tāpat ir daļa uzņēmēju, kas, zinot sankciju riskus, meklē “apvedceļus”. Daļai savukārt ir kļūdains priekšstats un izpratne par sankcijām kopumā. Lai palīdzētu uzņēmējiem saprast savus  pienākumus un izvērtētu riskus, ieskicēsim dažus aktuālākos jautājumus sankciju jomā.

Pirmais, uz ko jāvērš uzmanība, ir tas, ka “Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums” ir attiecināms uz visiem un ne tikai speciāliem subjektiem, tādiem kā -kredītiestādes, juridiskās palīdzības sniedzēji, grāmatveži un citi. Tas tiešā veidā izriet no likuma 2.panta, kas noteic, ka likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Secīgi, katram uzņēmējam ir pienākums pārbaudīt savu darījuma partneri vai potenciālo darījumu partneri uz sankcijām. Taču tas ir attiecināms ne tikai uz darījuma partneriem, bet arī uz precēm, ko plāno iegādāties vai pakalpojumiem. Praksē var būt situācijas, ka darījuma partneris nav sankciju sarakstos, taču tajos ir preces, ko jūs vēlaties iegādāties. Lai mazinātu sankciju neievērošanas riskus, uzņēmējiem kā minimums ir jāiziet “četru soļu tests”.

Pirmais solis ir pārbaudīt personas un darījuma partnerus: 

1. Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļa vietnē https://sankcijas.fid.gov.lv/ , kas satur sankciju subjektus, pret kuriem tieši un nepastarpināti noteiktas ES, ANO vai nacionālās sankcijas; 
2. ES sankciju meklētājs https://www.sanctionsmap.eu/#/main; c. ASV OFAC sankciju meklētājs https://sanctionssearch.ofac.treas.gov/;
3. Lursoft vienotais Sankciju katalogs: https://sankcijas.lursoft.lv;
4. Padomes Regula (EK) Nr. 765/2006; 
5. Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 .

Otrais solis ir pārbaudīt, vai juridiskā persona pieder kādai sankcionētai personai.

Svarīgi, ka Padomes Regulas Nr. 269/2014  2.pants noteic pienākumu “iesaldēt” visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru I pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru, vai ar tām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā, kā arī liedz darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus I pielikumā uzskaitītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām, vai ar tām saistītām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā. Tātad jāpārbauda ne tikai pats darījuma partneris bet arī personas, kam pieder vai kā valdījumā vai turējumā atrodas darījuma partneris (šeit gan iet runa par juridisko personu). Saskaņā ar ES vadlīnijām būt juridiskās personas, vienības vai struktūras īpašniekam nozīmē turēt valdījumā vismaz 50 % no juridiskās personas, grupas vai organizācijas īpašumtiesībām vai arī būt to akciju kontrolpaketes īpašniekam. 

Trešais solis ir pārbaudīt, vai juridisko personu kontrolē kāda sankcionēta persona.

Pat ja juridiskā persona nav sankciju sarakstos, ir jāpārbauda personas, kas īsteno kontroli.

ES Komisija ir noteikusi vairākus kritērijus, kurus ir jāņem vērā, lai noteiktu, vai juridisko personu kontrolē cita (tostarp sankcionēta) persona, tas ir, vai šī persona var un efektīvi īsteno izšķirošu ietekmi pār šo juridisko personu. Šie kritēriji ir sekojoši:

1. pilnvaras iecelt vai atcelt vairākumu no juridiskās personas administratīvās pārvaldes, valdes vai padomes locekļiem; 
2. izmantot visus juridiskās personas vai vienības aktīvus vai to daļu;
3. solidāri dalīt juridiskās personas vai vienības finanšu saistības vai garantēt tās;
4. ietekmēt juridiskās personas korporatīvo stratēģiju, darbības politiku, biznesa plānus, investīcijas, finanšu nodrošināšanu, cilvēkresursus un juridiskos jautājumus;
5. ieviest vai uzturēt mehānismus, lai uzraudzītu juridiskās personas vai tās vienības komercdarbību;
6. pastāv kādas citas norādes, piemēram, uzņēmuma adreses koplietošana vai tāda paša nosaukuma izmantošana, kas trešajām personām varētu radīt iespaidu, ka abi uzņēmumi vai to vienības patiesībā ir daļa no viena uzņēmuma.

Ja tiek konstatēts, ka sankcionētā persona veic kontroli pār juridisko personu (arī tad, ja tā nav iekļauta sankciju sarakstā) un šai juridiskai personai pieder cita juridiska persona (kas arī nav iekļauta sankciju sarakstā), tad tiek prezumēts, ka sankcionētās personas kontrole attiecas arī uz šīs citas juridiskās personas aktīviem.

Saskaņā ar ES vadlīnijām sadarbību var turpināt, kamēr uzņēmums neatrodas tiešā sankcionētās personas kontrolē. 

Ceturtais solis ir pārbaudīt, vai tas, ko jūs gribat iegādāties, ir sankciju sarakstos. 

Praksē var būt situācija, ka nedz darījuma partneris, nedz juridiskās personas īpašnieki, nedz valde nav sankciju sarakstos. Taču sankciju sarakstos var būt preces, ko plānojat iegādāties. Tagad īpaša piesardzība būtu piešķirama precēm no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas. Piemēram, tagad ir aizliegts ievest no Krievijas Federācijas stratēģiskās preces, zeltu, ogles, ikrus un citas preces un produktus. Taču pirms darījumu slēgšanas ar jūsu biznesa partneri katrā atsevišķā gadījumā būtu iesakāms pārliecināties, vai darījuma priekšmets (preces un pakalpojumi) neatrodas sankciju sarakstos. 

Arī kredītiestāde var būt sankciju sarakstā.

Ne mazāk svarīgi ir pārbaudīt arī jūsu darījuma partnera kredītiestādi, ar kuras starpniecību ir paredzēts veikt maksājumu, jo arī pret kredītiestādi var būt  piemērotas sankcijas. 

Attiecības ar kredītiestādēm un maksājuma iestādēm.

Lai uzņēmums varētu veikt saimniecisko darbību un gūt pelņu, ir nepieciešams konts kredītiestādē vai maksājuma iestādē. Tagad bieži tiek dzirdēts, ka kredītiestādes Latvijā izbeidz darījuma attiecības un slēdz kontus. Tas tiešā veidā var būt saistīts ar to, ka kredītiestāde saskata AML vai sankciju riskus. Lai izvairītos no nepatīkamas situācijas un nepaliktu bez konta kredītiestādē vai maksājuma iestādē, ir jāvērš uzmanība, ka kredītiestādes un maksājumu iestādes maksājumu pakalpojumu sniedzējiem seko līdzi sankciju riskiem un nodrošina sankciju apiešanas risku uzraudzību.

Tieši kredītiestādes un maksājumu iestādes pārbauda, ​​vai maksājumi ir likumīgi un tajos norādītā informācija ir patiesa. 

Šodien uzņēmējiem jārēķinās arī ar to, ka dažas kredītiestādes, kuras nav gatavas uzņemties papildu riskus, vispār atsakās apkalpot ar Krieviju vai Baltkrieviju saistītās naudas plūsmas.  Tas ir attiecināms arī uz gadījumiem, kad viss ir kārtībā ar sankcijām. Vienkārši šodien Krievija un Baltkrievija ir paaugstinātā sankciju riska valstis.

Tagad uzņēmēji saskaras ar nepieciešamību nodrošināt lielu skaitu pieprasīto dokumentu, un maksājumu veikšanas termiņi ir ievērojami palielinājušies. Tāpēc ir būtiski sadarboties ar kredītiestādēm, būt proaktīviem veikt  atbilstošu darījumu partneru pārbaudi.  

Svarīgi vērst uzņēmēju uzmanību, ka kredītiestāde, konstatējot sankciju pārkāpumu, var ne tikai izbeigt līgumu, bet tai ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņot Valsts drošības dienestam par sankciju pārkāpšanu un tās rezultātā iesaldētiem līdzekļiem un informēt par to attiecīgo kompetento institūciju.                  

Kriminālatbildība.

Par starptautisko, ES1un nacionālo2sankciju pārkāpšanu Latvijā ir noteikta kriminālatbildība, kas ir paredzēta Krimināllikuma 84.pantā, nosakot maksimālo sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.  Aktuāls ir jautājums, vai arī sankciju apiešana ir krimināli sodāma. 

Kaut gan normatīvajos aktos nav noteikta sankciju apiešanas jēdziena definīcija, tomēr no juridiskās kvalifikācijas viedokļa sankciju apiešanai ir krimināltiesisks raksturs un sankciju apiešanai ir tādas pašas sekas kā sankciju pārkāpšanai Krimināllikuma 84.panta izpratnē.

Daži padomi.

Sankciju riskus var izvairīties vai minimizēt, lai to varētu izdarīt esam apkopojuši praksē konstatētās problēmas un iespējamus risinājumus.

Papildus pienākumam pārbaudīt uz sankcijām, novērtējiet partneruzņēmuma juridiskos un faktiskos īpašniekus, kā arī personas, kas īsteno kontroli uzņēmumā.

Pievērsiet pietiekamu uzmanību sava esošā darījuma partnera dokumentos norādītajai informācijai un sniegto dokumentu kvalitātei. 

Veicot darījumus ar starpniekiem, īpaši svarīgi izvērtēt preču izcelsmes riskus un pārbaudīt  to iegādes ķēdi. 

Maksājot par precēm, pievērsiet uzmanību maksājumu detaļām, lai nenokļūtu situācijā, ka partneri piedāvā maksāt caur banku, pret kuru ir piemērotas sankcijas. 

Lai nav lieku problēmu ar kredītiestādēm, pirms maksājumu veikšanas ir ieteicams iesniegt bankā dokumentus un iepriekš vienoties par maksājumu kārtību. Tas pats var būt attiecināms arī gadījumā, kad esat maksājuma saņēmējs.  

Atsevišķos gadījumos, lai saīsinātu uzraudzības un maksājuma veikšanas procesu no bankas puses, ir ieteicams saņemt FKTK, Ārlietu ministrijas speciālā departamenta vai muitas atļauju.  Lai to izdarītu, ar bankas starpniecību var pieteikties FKTK licences saņemšanai maksājumam  (pievienot juridisko analīzi, kas pierāda, ka šāds maksājums nepārkāpj sankcijas) vai uz e-pasta adresi nosūtīt pieprasījumu preču eksporta atļaujai, e-pasts: [email protected].

Lai samazinātu riskus iesaistīties darbībās, kas saistītas ar sankciju apiešanu, var ieteikt no darījuma partneriem saņemt garantijas vēstules, ka darījums nav sankcionēts, un iegūt secinājumus par darījumu no profesionāliem konsultantiem ar atbilstošu pieredzi. 

Svarīgi, sastādot starptautiskos līgumus ar darījuma partneri, iekļaut punktus, kas sankciju risku gadījumā dos iespēju bez negatīvām sekām izbeigt vai atlikt līguma izpildi. 

Izstrādājiet un ieviesiet sankciju politiku (pagaidām tas ir obligāti tikai attiecībā uz speciāliem subjektiem). Ja jums nav attiecīgās pieredzes un kompetences, pieaiciniet profesionāļus. Šodien sankciju politika ir vajadzīga ne tikai tiem, kas strādā ar Krieviju vai Baltkrieviju. Sankciju politikā jāietver darījumu partnera, iegādāto preču un paša darījuma risku analīzes procedūra. Sankciju politika ir labs rīks, kas var praktiski palīdzēt atbildīgām personām sadalīt atbildību,  kā arī t ā parāda, ka uzņēmumā ir iekšējā kontrole, ko pārkāpuma gadījumā var ņemt vērā tiesību aizsardzības iestādes.