Siltuma iepirkuma cena iegūst griestus: Enerģētikas likuma grozījumi un siltumenerģijas iepirkuma jaunā kārtība no 2026. gada 1. oktobra

Ar 2026. gada 1. oktobri mainīsies kārtība, kādā siltumenerģijas ražotājs pārdod tā saražoto siltumenerģiju siltumapgādes sistēmas operatoram. Šīs izmaiņas ir ietvertas Enerģētikas likuma grozījumos, kurus Saeima 12. februārī atbalstīja ar skaidri formulētu mērķi: risināt cenu svārstības siltumenerģijas tirgū un samazināt iedzīvotāju izdevumus par siltumapgādi. No tiesiskā regulējuma skatpunkta tas nozīmē, ka siltumenerģijas tirgus un komercattiecības starp ražotājiem un operatoriem tiks papildinātas ar precīzāk noteiktu, regulatora īstenotu cenu disciplīnas mehānismu.

Grozījumu centrā ir siltumenerģijas iepirkuma cenu griestu ieviešana un ar to saistīta pārdošanas kārtības maiņa starp siltumenerģijas ražotājiem un siltumapgādes sistēmu operatoriem. Saskaņā ar grozījumiem siltumapgādes sistēmu operatori, iepērkot siltumenerģiju no neatkarīgajiem ražotājiem konkurences apstākļos, nedrīkstēs iepirkt to par lielāku cenu, nekā būs noteikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Tādējādi cenu noteikšanas laukā tiek nostiprināts normatīvi skaidrs ierobežojums, kura piemērošana būs tieši saistīta ar regulatora noteikto maksimālo iepirkuma cenu, un šis aspekts ir īpaši būtisks juridiskai atbilstības izvērtēšanai un tiesību piemērošanas praksei.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka SPRK izstrādās kārtību cenu griestu aprēķināšanai. No publisko pakalpojumu regulēšanas un enerģētikas tiesību perspektīvas šī aprēķina kārtība ir nevis tehnisks pielikums, bet tiesiskā instrumenta būtiska sastāvdaļa, jo tieši metodika noteiks, kā praktiski tiek īstenoti siltumenerģijas iepirkuma cenu griesti. Līdz ar to regulatora kompetence šeit izpaužas divējādi: gan nosakot maksimālo iepirkuma cenu, gan definējot normatīvi piemērojamu aprēķina ietvaru, kas nodrošina paredzamību un tiesisko skaidrību tirgus dalībniekiem.

Termiņi ir noteikti diferencēti atkarībā no siltumapgādes sistēmas operatora mēroga. SPRK līdz šā gada jūnija beigām noteiks maksimālo iepirkuma cenu tam siltumapgādes sistēmas operatoram, kura lietotājiem piegādātās siltumenerģijas apjoms pārsniedz 2 miljonus megavatstundu gadā, un šis slieksnis ir attiecināms tikai uz galvaspilsētu. Savukārt pārējiem siltumapgādes sistēmu operatoriem maksimālā iepirkuma cena tiks noteikta līdz 2028. gada 30. jūnijam. Šāda pieeja paredz secīgu regulējuma iedzīvināšanu, kurā lielākā sistēma tiek aptverta agrāk, bet pārējie tirgus dalībnieki – vēlāk, saglabājot vienotu normatīvo mērķi un pakāpenisku pāreju uz jaunajiem noteikumiem.

Arī jaunās kārtības spēkā stāšanās ir paredzēta pakāpeniski. Lielajiem siltumapgādes operatoriem ar piegādes apjomu virs 2 miljoniem megavatstundu gadā (Rīgā) jaunā kārtība būs jāpiemēro no 2026. gada 1. oktobra. Pārējiem siltumapgādes sistēmu operatoriem tā būs jāpiemēro no 2028. gada 1. oktobra. Šis pārejas periods ir tiesiski nozīmīgs, jo tas vienlaikus nosaka gan regulatora rīcības grafiku (maksimālās iepirkuma cenas noteikšana), gan tirgus dalībnieku pienākumu iestāšanās laiku.

Tādējādi siltumenerģijas iepirkuma regulējums tiek nostiprināts ar konkrētu juridisku konsekvenci: ja siltumapgādes sistēmas operators iepērk siltumenerģiju no neatkarīgajiem ražotājiem konkurences apstākļos, iepirkuma cena tiek pakļauta SPRK noteiktam maksimālajam līmenim, bet aprēķina kritēriji un metodika kļūst par regulatīvā mehānisma neatņemamu daļu. Grozījumu anotācijās norādītais iemesls – cenu svārstību mazināšana un iedzīvotāju izdevumu samazināšana – šajā konstrukcijā tiek sasniegts ar tiesiski skaidru instrumentu, kurā izšķiroša nozīme ir regulatora lēmumiem un to piemērošanai praksē.