zinas

Ilgu laiku aizdevumi valdes locekļiem, dalībniekiem un citām saistītajām personām uzņēmumu praksē tika uztverti kā zema riska jautājums. Tie nebija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prioritāšu augšgalā, un daudzi uzņēmumi pie tā arī apstājās: “ja līdz šim neviens neko nav jautājis, tātad viss ir kārtībā”. Šī pieeja pakāpeniski zaudē aktualitāti. Ne tāpēc, ka pats regulējums būtu […]

Transfertcenu jautājumos uzņēmēji bieži ir pārliecināti, ka risks ir teorētisks vai attiecas tikai uz “ļoti lieliem” vai starptautiskiem uzņēmumiem. Prakse rāda ko citu. Bieži vien izšķirošais faktors nav darījuma apjoms vai struktūras sarežģītība, bet tas, kā uzņēmums ir sagatavojies pamatot savas cenas brīdī, kad VID uzdod jautājumus. Zemāk – trīs tipiski piemēri no prakses, kas

Kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsāk transfertcenu pārbaudi, uzņēmēji bieži sagaida diskusiju par dokumentācijas formu vai atsevišķām metodoloģiskām niansēm. Tomēr praksē VID fokuss parasti ir daudz pragmatiskāks – uz to, vai uzņēmuma finanšu rezultāts atbilst tam, ko līdzīgos apstākļos sasniegtu neatkarīgs tirgus dalībnieks. Ja atbilde uz šo jautājumu VID ieskatā ir noraidoša, seko transfertcenu korekcijas,

Uzņēmēju vidū joprojām bieži dzirdams jautājums: “Kāpēc VID atnāca tieši pie mums?” Nereti tam seko pieņēmums, ka pārbaude ir nejauša vai saistīta ar kādu formālu kļūdu. Praksē šāds skatījums arvien retāk atbilst realitātei. Transfertcenu jomā Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzņēmumu atlase pārbaudēm balstās nevis intuīcijā, bet datos. Jo vairāk informācijas VID rīcībā nonāk strukturētā veidā,

Pēdējo gadu laikā transfertcenu regulējums Latvijā ir piedzīvojis klusu, bet būtisku transformāciju. Ja iepriekš nodokļu administrācijas uzmanības centrā bieži bija formāla dokumentācijas esamība vai neesamība, tad šobrīd fokuss arvien skaidrāk pārvietojas uz darījumu ekonomisko būtību un cipariem, kas tos raksturo. Ar jaunajiem grozījumiem likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantā šī tendence kļūst īpaši izteikta

Uzņēmēju vidū joprojām pastāv uzskats, ka transfertcenu regulējums galvenokārt ir piemērojams starptautiskiem darījumiem, savukārt darījumi starp Latvijas uzņēmumiem no paša sākuma tiek uztverti kā zema riska joma. Lai gan šādam skatījumam ir zināms pamats, praksē tas nereti noved pie nepilnīgas tirgus cenas principa izpratnes un kļūdainiem secinājumiem par pienākumu apjomu. Ir taisnība, ka klasiskā transfertcenu

Pēdējo gadu laikā transfertcenu regulējums Latvijā pakāpeniski attālinās no tikai formālas dokumentu esamības pārbaudes un arvien vairāk      uz darījumu ekonomiskās būtības izvērtēšanu. Jaunie grozījumi likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.² pantā šo virzienu skaidri nostiprina – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā nonāks strukturēta informācija par darījumiem ar saistītām personām, ko VID vērtēs nevis kā aprakstošu